LKOK nr.3/244

Jansons, Artūrs

Virsleitnants Cēsu rotā.


* 1893. g. 23. janvārī Cēsu pagastā.

+ Nošauts 1941. g. 22. jūnijā Baltezerā.

[Apbedīts Ādažu kapos.]

Apbalvots par cīņu 1918. g. 24. decembrī pie Drabešu muižas Vidzemē.

Paaugstināts par kapteini un 1920. g. 18. novembrī par pulkvedi-leitnantu. Bija pirmais Cēsu rotas komandieris.

1941. gadā NKVD apcietināts. Atrasts 1941. g. jūlijā Baltezera masu kapā.

JANSONS ARTŪRS Eduarda dēls
Cēsu rotas virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1893. g. 23. janv. Nītaures pag. Siļķēs. Beidzis Rīgas pilsētas komercskolu. Grāmatvedis kasieris Rīgas hipodromā.

Krievu armijā iesaukts 1914. g., 1915. g. ieguvis virsnieka pak., devies uz fronti 483. Obdorskas kājn. pulka sastāvā. 1917. g. vasarā piedalījies kaujās Daugavpils raj. Pēc lielinieku apvērsuma atgriezies vecāku mājās. Zemkopis.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 19. nov., vadījis pirmo brīvprātīgo vienību formēšanu Cēsīs. Piedalījies pirmajās kaujās pret lieliniekiem Vidzemē. Pēc tam kopā ar Virsnieku rotu atkāpies līdz Rudbāržiem. Piedalījies visās Kurzemes, Zemgales un Rīgas atbrīvošanas kaujās. Pēc tam Vecpiebalgas raj. un Cēsu komandants. 1919. g. 20. okt. iecelts par bataljona komandieri 9. Rēzeknes kājn. pulkā, cīnījies pret bermontiešiem, beidzot piedalījies Latgales atbrīvošanā. Paaugst. par pulkvedi-leitnantu, skaitot no 1920. g. 18. nov.

1918. g. 24. dec., izpildīdams pavēli radīt ienaidnieka spēkos paniku un pierādīt mūsu kaujasspējas, J. kopā ar 4 kareivjiem devās tā aizmugurē pie Drabešu muižas, atklāja piepešu ložmetēja uguni un piespieda ienaidnieka jātniekus bēgt uz Cēsīm, tā sagādājot mūsu rotai iespēju atkāpties bez zaudējumiem.

1920. g. jūl. pārvietots uz Armijas virspavēlnieka štābu. Saformējis Mežu ekspluatācijas bataljonu, to komandējis līdz 1921. g. martam.

1921. g. 9. aug. atvaļināts, zemkopis Siguldas pag. Peltēs un Kraukļu pag. Lūšos. 5 gadus bijis 5. Rīgas aizsargu pulka bataljona komandieris. Vēlāk 10. Cēsu aizsargu pulka bataljona komandieris.

Padomju okupācijas laikā represēts, arestēts un 1941. g. 5. apr. Baltijas Sevišķā kara apg. kara tribunāls piesprieda J. nāvessodu (KPFSR KK 58-4, 58-10. 58-13). Nošauts 1941. g. 22. jūn. Baltezerā. Apbedīts Ādažu kapos.

Papildinformācija:

T 1941(51): Nāves paziņojums.