LKOK nr.3/1878

Jansons, Ernests

Ārsts apakšpalkavnieks 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā.


* 1880. g. 4. decembrī Rīgā.

+ 1945. g. 27. septembrī autokatastrofā Leipzigā, Vācijā.

[Apbedīts Leipcigas pareizticīgo kapos.]

Apbalvots par kaujas nopelniem latviešu strēlnieku pulkos.

JANSONS ERNESTS Kaspara dēls
Bij. 1. Daugavgrīvas latv. strēln pulka vecākais ārsts.

Ordenis piešķirts 1925. gadā

Dzimis 1880. g. 4. dec. Rīgā. Izglītojies Lutera elementārskolā, Nikolaja ģimnāzijā, pēc tam Tērbatas universitātes Medicīnas fakultātē.

Krievu armijā iesaukts 1914. g., 1916. g. martā pārcelts uz 1. Daugavgrīvas latv. strēln. bataljonu, vēlāko pulku. Piedalījies kaujās, apbalv. ar Staņislava II, III šķ., Annas III šķ. ordeņiem.

1916. g. 24. dec. Ziemassvētku kauju laikā pēc vācu pozīciju ieņemšanas J. pēc paša ierosmes ieradās priekšējās pozīcijās Skangaļu raj., sākoties apjukumam, uzņēmās komandēšanu un līdz pēdējai iespējai apšaudīja tuvojošos vāciešus, tā dodams iespēju mūsējiem sakārtoties un atkāpties; izcēlies arī kaujās pie Ķekavas 1916. g. jūl.

Armiju atstājis 1917. g. nov. No 1918. g. nov. līdz 1920. g. febr. dienējis Deņikina armijā.

Latvijas armijā iestājies 1921. g. febr., ārsts Kara saimniecības pārvaldē, pulkvedisleitnants.

Atvaļināts 1924. g. jūn. Dzīvojis Rīgā, acu ārsts, privātdocents LU, Rīgas pilsētas valdes loceklis. Piešķirts apbūves gabals Rīgas Jūrmalā. Bijis Rīgas pilsētas Veselības pārvaldes priekšnieks. Latvijas Sarkanā Krusta valdes loceklis. Latvijas Oftalmologu biedrības priekšsēdētājs. Latvijas Profesiju kameras ārstu kopas priekšsēdētājs. Daudzu zinātnisku rakstu autors. Neatkarības pēdējos gados medicīnas profesors LU.

1944. g. rudeni emigrējies uz Vāciju. Miris 1945. g. 27. sept. Leipcigā. Apbedīts Leipcigas pareizticīgo kapos.