L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/1448: Jūlijs Jaunsniķeris

LKOK nr.3/1448

Jaunsniķeris, Jūlijs


Kapteinis 3. Jelgavas kājnieku pulkā.


* 1895. g. 2. janvāri Sīpeles pagastā.

+ 1965. g. 29. jūnijā Lenzkirch, Vācijā.

[Apbedīts Lenckirhē.]

Apbalvots par darbību 1919. g. 3. oktobrī pie Kalnišķu mājām Latgalē.

1933. g. 18. novembrī paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. 2. pasaules karā cīnījās Latviešu leģionā.



LKO  TZO  VIES 

JAUNSNIĶERIS JŪLIJS Ludviga dēls
3. Jelgavas kājn. pulka kapteinis.

Ordenis piešķirts 1922. gadā

Dzimis 1895. g. 2. janv. Sīpeles pag. Izglītojies Jelgavas ģimnāzijā.

1915. g. okt. iestājies Aleksandra karaskolā, to beidzis 1916. g. febr., sācis dienestu 232. rezerves bataljonā. 1917. g. 1. okt. paaugst. par podporučiku. 1918. g. 24. febr. kritis vācu gūstā, no kura atgriezies tā paša gada 20. aug.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 3. janv., virsleitnanta pak. Ieskaitīts Latv. atsevišķajā rotā, pēc tam dienējis 3. Jelgavas kājn. pulkā, 3. okt. paaugst. par kapteini.

1919. g. 3. okt. kaujās par Līvāniem, kad pulks pie Kalnišānu mājām forsēja Daugavu, J., redzēdams, ka mūsu spēkiem stiprā ienaidnieka ugunī draud briesmas, pēc savas iniciatīvas uzņēmās bataljona komandēšanu un ar enerģisku rīcību likvidēja kritisko stāvokli, tā sekmēdams Līvānu ieņemšanu.

1929. g. beidzis artilērijas virsnieku kursus. 1933. g. 17. nov. paaugst. par pulkvedi-leitnantu. Apbalv. ar TZO V šķ. Bataljona komandieris 8. Daugavpils kājn. pulkā.

Padomju okupācijas laikā dienējis 24. teritoriālajā strēln. korpusā, no kura kā neuzticams atvaļināts. Pēc tam slēpies, izvairījies no apcietināšanas. 2. pasaules kara sākumā saimniekojis deportētā brāļa mājās Bērzmuižas pag. 1942. g. iecelts par Valmieras apr. priekšnieku, taču, nespēdams saprasties ar vācu okupācijas iestādēm, atstājis šo amatu.

1944. g. iesaukts latv. leģionā. Dienestu atstājis 1945. g. martā slimības dēļ. Pēc kapitulācijas nonācis amerikāņu gūstā kā civilinternētais, vēlāk atbrīvots un darbojies saimnieciskā darbā Vācijā. Slimības dēļ darbu atstājis. Vēlāk pārticis no sociālā pabalsta. Miris 1965. g. 29. jūn. Vācijā, Lenckirhē, kur arī apbedīts.

Papildinformācija:

LK 1939(176): Apbalvots ar Viestura ordeņa III šķ.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :