L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/816: Erasts Jirgensons

LKOK nr.3/816

Jirgensons, Erasts


Leitnants 8. Daugavpils kājnieku pulkā.


* 1891. g. 1. decembrī Svētciema pagastā.

+ Nošauts 1942. g. 17. jūnijā. Vieta nav zināma.

[]

Apbalvots par to, ka 1919. g. 15. oktobrī triecienā pārgāja pār Daugavas Dzelzs tiltu un ieņēma ienaidnieka nocietinātos ierakumus.



1941. g. 14. jūnijā izsūtīts uz PSRS. 1942. g. 16. maijā Sevišķā apspriede piesprieda nāves sodu.


LKO 

JIRGENSONS ERASTS Jāņa dēls
8. Daugavpils kājn. pulka leitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1891. g. 1. dec. Svētciema pag. Sprundās rentnieka ģimenē. Beidzis Rīgas pareizticīgo garīgo semināru, turpinājis izglītību komercinstitūtā Kijevā.

Krievu armijā iesaukts 1916. g. maijā, iedalīts Studentu apmācības bataljonā Caricinā. No tā komandēts uz Irkutskas karaskolu, kuru beidzis 1917. g. martā, iedalīts 159. kājn. rezerves pulkā. jūl. pārcelts uz 4. aplenkšanas artilērijas pulku Rīgas frontē, baterijas komandieris. 1918. g. pēc pulka izformēšanas dzīvojis Krievijā. Maskavā arestēts, vēlāk iedalīts Latvijas Padomju streln. brigādes apgādības daļā. 1919. g. 22. maijā Rīgā Sarkano armiju atstājis.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 25. maijā, piedalījies Rīgas aizstāvēšanas kaujās, arī 15. okt. uzbrukumā Pārdaugavai; ticis četrreiz ievainots un sagūstīts, taču izbēdzis, slēpies. 10. nov. atkal pievienojies mūsējiem jau Pārdaugavā, sniedzis vērtīgas ziņas par ienaidnieka dislokāciju. Par šiem nopelniem paaugst. par virsleitnantu.

1919. g. 15. okt. triecienvada priekšgalā J. pirmais šķērsoja dzelzstiltu, ieņēma pretinieka nocietinājumus Pārdaugavā un kopā ar savu vadu, smagus zaudējumus ciešot, noturējās ierakumos līdz pēdējai iespējai.

1919. g. nov. beigās pārvietots uz vēlāko Zemgales artilērijas pulku. Tur dienējis līdz 1920. g. jūl., tad pārvietots uz Galveno artilērijas pārvaldi par sevišķu uzdevumu virsnieku. Iestājies LU Tautsaimniecības fakultātē. No 1922. g. adjutants Tehniskās divīzijas štābā. 1925. g. beidzis artilērijas virsnieku kursus, paaugst. par kapteini.

1926. g. pārcelts uz Kara tiesu pārvaldi. 1932. g. ieguvis cand. jur. grādu, iecelts par kara izmeklēšanas tiesnesi 1. iecirknī Rīgā. Piešķirta jaunsaimn. Tūjas pag.

Padomju okupācijas gadā represēts. 1941. g. 14. jūn. deportēts uz Krieviju. 1942. g. 16. maijā PSRS leTK Sevišķā apspriede piesprieda J. nāvessodu. Nošauts 1942. g. 17. jūn,


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :