L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/1447: Heinrichs Jurevičs

LKOK nr.3/1447

Jurevičs, Heinrichs


Kapitāns 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulkā.


* 1894. g. 3. martā Rīgā.

+ Nošauts 1942. g. vasarā Noriļskā.

[]

Apbalvots par kaujām 1915. g. oktobrī Ķekavas-Kalnciema rajonā, 1916. g. 5. jūlijā Nāves salā, 23. decembrī pie Ložmetējkalna un 1917. g. augustā pie Olaines.

Pēdējā dienesta pakāpe pulkvedis.

1941. g. 14. jūnijā apcietināts. 1941. g. 13. decembrī piespriests nāves sods.


LKO  TZO 
SVAN  STAN  VLAD 

JURĒVIČS HEINRIHS Krišjāņa dēls
Bij. 3. Kurzemes latv. strēln. bataljona praporščiks.

Ordenis piešķirts 1922. gadā

Dzimis 1894. g. 3. martā Rīgā. Izglītojies vidusskolā un Mangaļu tālbraucēju jūrnieku skolā.

Krievu armijā iesaukts 1. pasaules kara sākumā, 1915. g. beidzis Kazaņas praporščiku skolu. 22. sept. pārnācis uz 3. Kurzemes latv. strēln. bataljonu, Piedalījies daudzās kaujās, sasniedzis kapitāna pak. 1916. g. 24. dec. pie Ložmetējkalna ievainots. Apbalv. ar Staņislava III šķ,. Annas III, IV šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem.

1915. g. okt. Ķemeru raj. pēc rotas komandiera un citu virsnieku nāves J. uzņēmās komandēšanu, sakārtoja rotu un turpināja kauju, ieņēma vāciešu pozīcijas; lai gan bija kontuzēts, neatstāja ierindu. 1916. g. 4-5. jūl. naktī Nāves salā ar savu nodaļu pārrāva vācu drāšu aizsprostu un zem spēcīgas uguns izlauzās līdz Banču mājām, kur iekaroja stipri nocietinātas pozīcijas, ieguva ložmetēju un saņēma gūstekņus. 1916. g. 23. dec., rokā ievainots, turpināja cīņu un veda savu vienību līdz vācu aizžogojumiem, kur tika smagi ievainots.

Krievu rmiju atstājis 1918. g.

Latvijas armijā iestājies 1921. g. 1. janv. 1928. g. beidzis kara akadēmiskos kursus. 1933. g. dec. paaugst. par pulkvedi-leitnantu, lektors karaskolā. 1935. g. aug. pārcelts uz 10. Aizputes kājn. pulku, bataljona komandieris. 1932. g. beidzis LU Tautsaimniecības fakultāti. 1939. g. pārcelts uz karaskolu, 1940. g. uz Autotanku pulku. 1940. g. jūl. iecelts par Rīgas komandantu, paaugst. par pulkvedi. Apbalv. ar TZO III šķ., Zviedrijas Šķēpa ordeņa I šķ.

1940.-1941. g. 24. teritoriālā korpusa 181. strēln. divīzijas 243. pulka komandieris.

1941. g. jūn. nosūtīts uz "kursiem" Maskavā, kur apcietināts. 1941. g. 13. dec. piespriests nāvessods, nošauts 1942. g. vasarā Noriļskā.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :