L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/1874: Heinrichs Indriķis Jurko

LKOK nr.3/1874

Jurko, Heinrichs Indriķis


Virsleitnants 1. Latvijas neatkarības rotā.


* 1893. g. 10. septembrī Pāles pagastā.

+ 1971. g. 8. aprīlī Köln, Vācijā.

[Apbedīts Ķelnē, Köln-Bocklemind West Friedhof kapsētā.]

Apbalvots par 1919. g. 15. janvāra cīņām pie Lielauces.

Pēdējā dienesta pakāpe Pulkvedis-leitnants.



LKO  TZO 
SVAN  STAN 

JURKO INDRIĶIS Gustava dēls
Neatkarības rotas virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1925. gadā

Dzimis 1893. g. 10. sept. Arciemā. Mācījies astoņgadīgajā Rīgas biržas komercskolā. Līdz 1. pasaules karam dzīvojis Rīgā un Maskavā.

Krievu armijā iesaukts 1914. g. okt., dienējis 1. rezerves artilērijas brigādē. Apbalv. ar Annas III, IV šķ., Staņislava III šķ. ordeņiem, paaugst. par poručiku.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. dec., piedalījies cīņās pret lieliniekiem Kurzemē un Zemgalē.

1919. g. 16. janv. pie Lielauces muižas piepeša lielinieku uzbrukuma laikā J. pēc savas ierosmes sapulcēja karavīrus un atklāja uguni pret ienaidnieku, pēc tam izlauzās cauri krustugunij un nostiprinājās jaunās pozīcijās pie Veczvārdes, kur niknā cīņā apturēja pretinieku uzbrukumu, tā dodams iespēju bataljona galvenajiem spēkiem sakārtoties un atsist lieliniekus.

Pēc brīvības cīņām turpinājis dienestu artilērijā. No 1919. g. dec. Kurzemes artilērijas pulka tieslietu darbvedis, no 1920. g. dec. Galvenās artilērijas pārvaldes inspekcijas nodaļas darbinieks. 1922. g. apr. paaugst. par kapteini, iecelts par Artilērijas inspekcijas štāba darbvedi, vēlāk par Artilērijas inspekcijas sevišķo uzdevumu virsnieku apgādes lietās. 1924. g. beidzis artilērijas virsnieku kursus. 1925. g. pārcelts par vecāko virsnieku uz Artilērijas instruktoru bateriju. 1930. g. paaugst. par pulkvedi-leitnantu. Zemgales artilērijas pulka diviziona komandieris. Apbalv. ar TZO IV, V šķ.

2 mēnešus pirms Latvijas okupācijas aizgājis pensijā, 1940.-1941. g. slēpies no represijām. Pēc vāciešu ienākšanas tulks Rīgas prefektūrā, pēc tam Jātnieku policijas priekšnieks. 1944. g. vasarā formējis artilērijas vienību Vaiņodē. Pēc Jelgavas krišanas nosūtīts uz Josefštati Čehoslovakijā par sakaru virsnieku starp vācu un latv. daļām. Te arī kritis čehu gūstā, no kura izdots krieviem, aizvadījis gūstā 5 gadus un tad atgriezies Vācijā, dzīvojis Ķelnē. Miris 1971. g. 8. apr. Apbedīts Ķelnē.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :