L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/1151: Jēkabs Jurševskis

LKOK nr.3/1151

Jurševskis, Jēkabs


Apakšpalkavnieks 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā.


* 1885. g. 8. janvārī Iecavas pagastā.

+ 1968. g. 13. oktobrī Dzintaros.

[Apbedīts Jaundubultu kapos.]

Apbalvots par 1916. g. 3. marta cīņām pie Franču-Jūgu mājām un 1916. g. 30./31. jūlija cīņām no Ķemeriem līdz Smārdei.

1944. gadā bija devies bēgļu gaitās uz Vāciju un 1947. gadā atgriezās Latvijā.



LKO 
JURA  SVAN  STAN 

JURŠEVSKIS JĒKABS Jēkaba dēls
Bij. 2. Rīgas latv. strēln. bataljona kapitāns.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1885. g. 8. janv. Zālītes pag. zemkopja ģimenē. Izglītojies skolotāju seminārā.

Krievu armijā iesaukts 1903. g., 1907. g. beidzis Viļņas junkuru skolu. 1. pasaules kara sākumā piedalījies kaujās krievu pulkos. 1915. g. pārcelts uz 2. Rīgas latv. strēln. bataljonu, vēlāko pulku. Apbalv. ar Staņislava II, III šķ, Annas III, IV šķ. ordeņiem, Jura Zelta zobenu.

1916. g. 8. martā Ķekavas raj. pie Franču un Jūgu mājām J. ar savu rotu izsita vāciešus no 2 ierakumu līnijām, tā lielā mērā sekmēdams vācu frontes pārraušanu. 30. jūl. - 1. aug. kaujās pie Ķemeriem un Smārdes izsita ienaidnieku no dzelzceļa līniju bloķējošām blindāžām, tā ievērojami sekmēdams uzvaru visā kaujā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1920. g. 17. janv. Paaugst. par pulkvedi-leitnantu. Dienējis virsnieku kursos, pēc tam bataljona komandieris 11. Dobeles un 5. Cēsu kājn. pulkos.

1934. g. iecelts par 5. Cēsu kājn. pulka štāba priekšnieku. 1935. g. 16. janv. atvaļināts. Dzīvojis Rīgā.

Padomju okupācijas gadā apcietināts. 1944. g. rudenī devies bēgļu gaitās uz Kurzemi, no turienes uz Vāciju. No 1945. g. dzīvojis Diseldorfā, pārvietoto personu nometnē. 1947. g. atgriezies Latvijā, Jūrmalā, Dzintaros. Miris 1968. g. 13. okt. Apbedīts Jaundubultu kapos.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :