L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/315: Aleksandrs Kalējs

LKOK nr.3/315

Kalējs, Aleksandrs


Kapteinis 6. Rīgas kājnieku pulkā.


* 1867. g. 26. februārī Alūksnē.

+ 1934. g. 14. februārī Rīgā.

[Apbedīts Alūksnē.]

Apbalvots par cīņām 1919. g. 4. novembrī pie Dāmes, Anniņmuižas un Zolitūdes.

1920. gadā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu, 1923. g. 1. aprīlī par pulkvedi un 1927. g. 18. novembrī par ģenerāli. 1923. gadā Kara skolas priekšnieks. 1926. gadā beidza Francijas Kara akadēmiju. No 1927. g. 28. februāra līdz 1929. g. 6. augustam Armijas komandiera štāba priekšnieks. No 1929. g. 6. augusta līdz 1934. g. 14. februārim Armijas štāba priekšnieks.



LKO  TZO  AIZX 
SVAN  STAN 
FRLH  PLRE 

KALĒJS ALEKSANDRS Georga dēls
6. Rīgas kājn. pulka kapteinis.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1876. g. 26. febr. Alūksnē namsaimnieka ģimenē. 1895. g. beidzis Pleskavas skolotāju semināru, strādājis par skolotāju Ikšķilē un Bolderājā.

1902. g. iestājies Tiflisas karaskolā, to beidzis 2 gados. Līdz 1. pasaules karam sasniedzis kapitāna pak.

1914. g. kopā ar 15. Tiflisas grenadieru pulku devies uz fronti, piedalījies kaujās Polijā un Austrumprūsijā. Par kauju nopelniem pie Augustovas un Fiļipovas apbalv. ar Annas IV šķ. un Staņislava III šķ. ordeņiem. Tā paša gada dec. kontuzēts un kritis vācu gūstā, no kura atgriezies 1918. g. dec., kādu laiku bijis skolotājs Alūksnē.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 31. maijā, dienējis Ziemeļlatvijas brigādē, bijis bataljona komandiera palīgs (šis bataljons izveidojās par 6. Rīgas kājn. pulku). Kā pulka komandiera palīgs piedalījies visās kaujās pret bermontiešiem. K. vadītās daļas īpašas sekmes guva Torņakalna ielu cīņās.

1919. g. 4. nov. kaujā pie Dammes, Anniņmuižas un Zolitūdes, kad ienaidnieka uguns iznīcināja visas sakaru līnijas starp pulka štābu un daļām, K., neraugoties uz nikno lielgabalu, ložmetēju un šauteņu uguni, atjaunoja sakarus, koriģēja mūsu uguni un pilnīgi nodrošināja pulka kaujaslīniju.

1920. g. janv. pārcelts uz armijas Galvenā štāba Operatīvo daļu, 10. martā iecelts par 13. Tukuma kājn. pulka komandieri. 1922. g. martā iecelts par 4. Valmieras kājn. pulka komandieri, tad papildinājies kara zinībās Francijā. Pēc atgriešanās 1923. g. maijā iecelts par karaskolas priekšnieku, paaugst. par pulkvedi. 1924.-1926. g. mācījies Francijas Kara akadēmijā, 1926. g. nov. iecelts par Armijas komandiera štāba Apmācības daļas priekšnieku, 1927. g. 28. febr. par Armijas štāba priekšnieku. 1927. g. 18. nov. paaugst. par ģenerāli, apbalv. ar TZO II šķ. Piešķirta jaunsaimn. Jēru pag. Enzeles muižā. Apbalv. arī ar Zviedrijas Šķēpa I šķ., Francijas Goda Leģiona komandiera krustu, Polijas "Polonia Restituta", Čehoslovakijas Baltās Lauvas II šķ. ordeni, Somijas Aizsargu Nopelnu krustu. Miris 1934. g. 14. febr., apbedīts Alūksnē.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :