L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/1451: Viliberts Kalējs

LKOK nr.3/1451

Kalējs, Viliberts


Virsleitnants Atsevišķā (studentu) rotā.


* 1894. g. 3. septembrī Turaidas pagastā.

+ 1961. g. 15. jūlijā Londonā, Lielbritānijā.

[]

Apbalvots par 1919. g. 22. marta cīņu pie Bataru mājām Kalnciema rajonā.

Pēdējā dienesta pakāpe kapteinis.



LKO 

KALĒJS VILIBERTS Jēkaba dēls
Atsevišķās (Studentu) rotas virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1922. gadā

Dzimis 1894. g. 3. sept. Turaidas pag. Beidzis Mironova komercskolu Rīgā.

Krievu armijā dienējis 1. pasaules kara laikā, beidzis karaskolu. Dienestu atstājis 1918. g., atgriezies Latvijā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. dec., piedalījies cīņās Kurzemē, Zemgales atbrīvošanā.

1919. g. 22. martā pārgājienā no Ērzeļu kroga uz Kalnciemu pie Bataru mājām, kad notika piepeša sadursme ar ienaidnieku, K. ar Studentu rotas 1. vadu spēcīgā ugunī pirmais ielauzās pretinieka ierakumos, citus karavīrus aizraudams sev līdzi. Šī epizode galīgi izšķīra kaujas iznākumu mums par labu, jo pretinieks bija spiests atkāpties Kalnciema virzienā.

Pēc Rīgas atbrīvošanas turpinājis dienestu 3. Latgales divīzijas štābā, paaugst. par kapteini.

Atvaļināts 1923. g. 12. martā. Bijis tirgotājs Rīgā, pēc tam galvenais grāmatvedis Latvijas Piensaimn. centrālajā savienībā. No 1926. g. 16. sept. sekretārs Latvijas ģenerālkonsulātā Londonā, 1928. g. atašejs Latvijas sūtniecībā Kauņā. 1930. g. vicekonsuls ASV (Ņujorkā), no 1936. g. ģenerālkonsuls ASV. 1937. g. beigās atgriezies Rīgā, 1938. g. dienestu Ārlietu ministrijā atstājis. No 1938. g. 1. marta ierēdnis Rīgas pilsētas valdē.

1940.-1941. g. no represijām izvairījies. 2. pasaules kara laikā vadījis a/s "Omega" fabrikas Pārdaugavā, veikalu Elizabetes ielā. 1944. g. okt. evakuējies uz Vāciju, pēc kara devies uz Angliju. Mūža pēdējos gados bijis paralizēts. Miris 1961.g. 15. jūl. Londonā.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :