LKOK nr.3/81

Kalniņš, Teodors

Pulkvedis-leitnants, 10. Aizputes kājnieku pulka komandieris.


* 1882. g. 28. maijā Liezeres pagastā.

+ 1967. g. 13. martā.

[Apbedīts Jelgavas Baložu kapos.]

Apbalvots par cīņām 1919. g. 14. novembrī pie Liepājas.

1925. g. 18. novembrī paaugstināts par pulkvedi.

KALNIŅŠ TEODORS Andreja dēls
10. Aizputes kājn. pulka komandieris, pulkvedis-leitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1882. g. 29. maijā Liezeres pag. Beidzis Pleskavas skolotāju semināru. Skolotājs Druvienā, Ķirbižos, Liezerē, Cēsu pilsētas zēnu elementārskolā.

Krievu armijā iesaukts 1914. g. jūl., 295. Sviras kājn. pulka sastāvā piedalījies kaujās Galīcijā, apbalv. ar Jura medaļas IV šķ., un Jura krusta IV šķ.

1915. g. sept. komandēts uz Oranienbaumas praporščiku skolu. Pēc tās beigšanas 1916. g. martā iedalīts 1. Daugavgrīvas latv. strēln. bataljonā, vēlākajā pulkā. Vada, rotas, beidzot bataljona komandieris. Piedalījies daudzās kaujās, apbalv. ar Staņislava III šķ., Annas III, IV šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem. Sasniedzis štābskapitāna pak.

1917. g. dec. atvaļināts, skolotājs Cēsīs. 1918. g. vasarā darbojies pulkveža Brieža pretlielinieciskajā organizācijā Maskavā. 1919. g. pavasarī iestājies "Zaļajā" armijā, vadījis "zaļo" partizānu darbību.

Latvijas armijā iestājies 1919. g. 28. jūn., norīkots uz Liepāju 3. Jelgavas kājn. pulka komandā, vēlāk ieskaitīts par klases vadītāju Liepājas karaskolā. Bermontiādes dienās uzņēmies Liepājas karaostas garnizona priekšnieka pienākumus, apstiprināts par Ziemeļlatvijas brigādes papildu bataljona komandieri, pēc tā pārformēšanas par 10. Aizputes kājn. pulku vadījis vienību kaujās pret bermontiešiem. 1919. g. paaugst. par pulkvedi-leitnantu.

Ar LKO II un III šķ. apbalv. par to. ka 1919. g. 4. nov. K., būdams karaostas nocietinātā rajona priekšnieks, ar sev padotiem spēkiem izturēja ienaidnieka pirmos uzbrukumus. 14. nov., kad ienaidnieka galvenie spēki izsita mūsu vienības no fortiem, ar izveicīgu manevrēšanu novirzīja mūsu daļas pret ienaidnieka spārnu; tā rezultātā mūsējie spēja sagrupēties, izšķirošā triecienā piespiest vāciešus bēgt un atbrīvot aplenkto pilsētu un tās garnizonu.

1925. g. paaugst. pulkveža pak., 10. Aizputes kājn. pulka komandieris. 1929. g. beidzis kara akadēmiskos kursus. Vairākkārt izpildījis 4. Zemgales divīzijas komandiera pienākumus. 1932.-1936. g. virsnieku kursu priekšnieks, vēlāk pasniedzējs Augstākajā karaskolā. 1936. g. dec. atvaļināts no armijas. Dzīvojis Jelgavā. Piešķirta jaunsaimn. Liezeres pag. Apbalv. ar TZO III šķ. 1941.-1944. g. Jelgavas pilsētas izglītības nodaļas vadītājs.

1943. g. martā atteicies no piedāvātā latv. leģiona 2. divīzijas komandiera posteņa. 1944. g. sept. no Rīgas izbraucis uz Vāciju, kur kara beigās nonācis padomju okupācijas zonā un 1945. g. beigās ar ģimeni atgriezies Rīgā. Tā paša gada 20. dec. arestēts un notiesāts par sadarbošanos ar okupācijas varas iestādēm. 1956. g. atbrīvots un atgriezies Jelgavā pie ģimenes, kur strādājis par slimnīcas tehnisko sekretāru, vālāk par ātrās medicīniskās palīdzības stacijas sanitāru. Miris 1967. g. 13. martā Jelgavā. Apbedīts Jelgavā, Baložu kapos.