L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/170: Valdemārs Kalniņš

LKOK nr.3/170

Kalniņš, Valdemārs


Virsleitnants 9. Rēzeknes kājnieku pulkā.


* 1896. g. 18. februārī Rīgā.

+ 1942. g. 13. jūnijā Vjatlagā.

[]

Apbalvots par 1919. g. 15. oktobra cīņām pie Bolderājas.

Pēdējā dienesta pakāpe pulkvedis.

1941. gadā NKVD apcietināts, deportēts.


LKO  TZO 

KALNIŅŠ VALDEMĀRS Jāņa dēls
9. Rēzeknes kājn. pulka virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1896. g. 18. febr. Rīgā. Beidzis Rīgas pilsētas tirdzniecības skolu.

Krievu armijā iesaukts 1915. g., dienējis Izmailas gvardes pulkā. Tā paša gada dec. pārcelts uz 1. Daugavgrīvas latv. strēln. bataljonu. 1916. g. okt. beidzis Kazaņas 1. praporščiku skolu. Piedalījies kaujās 1916. g. martā pie Ķekavas, 1917. g. aug. pie Rīgas. Pēc lielinieku apvērsuma armiju atstājis.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 20. nov., piedalījies kaujās pie Skrundas, Lēnes muižas un Saldus. Pēc armijas reorganizācijas iedalīts 9. Rēzeknes kājn. pulkā kā rotas komandieris. Piedalījies cīņās pret bermontiešiem. Paaugst. par kapteini, skaitot no 1919. g. 8. nov,

1919. g. 15. okt. kaujā pie Bolderājas zem spēcīgas uguns K. kopā ar rotu forsēja Daugavu, rotas priekšgalā šķērsoja Lielupes koka tiltu un ievērojami sekmēja Bolderājas ieņemšanu, turklāt mūsu rokās krita lielgabals, 20 ložmetēji, ap 300 gūstekņu.

1920. g. sākumā iecelts par Daugavgrīvas cietokšņa un Bolderājas komandantu, vēlāk par mācību bataljona komandiera palīgu, tad par Robežsargu pulka bataljona komandieri.

1922. g. pārcelts uz Tehniskās divīzijas štābu operatīvā adjutanta amatā. 1924. g. beidzis virsnieku kursus un iecelts par adjutantu Elektrotehniskajā divizionā instruktoru rotas komandiera amatā. Neatkarības pēdējos gados Robežsargu brigādes priekšnieks līdz 1940. g. 22. dec., kad atvaļināts. Pēc tam strādājis par grāmatvedi Rīgā Celtniecības trestā. Apbalv. ar TZO V šķ., ārzemju ordeņiem. Piešķirta jaunsaimn. Dobeles pag. Piepju muižā.

1941. g. apcietināts, deportēts uz Sibīriju. Miris 1942. g. 13. jūn. Vjatlagā.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :