L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/193: Jāzeps Kalve

LKOK nr.3/193

Kalve, Jāzeps


Virsleitnants 6. Rīgas kājnieku pulkā.


* 1890. g. 6. februārī Sakstagala pagastā.

+ 1942. g. 9. aprīlī Vjatlagā Kirovas apg.

[]

Apbalvots par 1919. g. 11. novembra cīņām pie Šampētera muižas.

Paaugstināts par kapteini.

1941. gadā apcietināts, deportēts.


LKO  TZO  AIZX 
SVAN  STAN 

KALVE JĀZEPS (JEZUPS) Staņislava dēls
6. Rīgas kājn. pulka virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1890. g. 6. febr. Sakstagala pag. Pauru ciemā. Beidzis Rēzeknes pilsētas skolu, pēc tam dzelzceļnieku skolu Veļikije Lukos. Zemkopis savās mājās.

Krievu armijā iesaukts 1914. g. 1. okt., dienējis 7. dzelzceļa bataljonā Galīcijā. 1916. g. beidzis 2. Maskavas praporščiku skolu, ieskaitīts 207. Novobajazetas kājn. pulkā. Tā sastāvā piedalījies kaujās pret Vāciju un Austriju kā rotas komandieris. Apbalv. ar Annas III, IV šķ., Staņislava II, III šķ. ordeņiem. Krievu armijai sabrūkot, atgriezies mājās, kādu laiku dienējis arī pretlielinieciskajā Ziemeļarmijā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 18. okt., tikko atbrīvojies no Ziemeļarmijas un ieradies Rīgā. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem un 1920. g. sākumā Latgalē. Paaugst. kapteiņa pak.

1919. g. 10. nov., uzbrūkot no Zolitūdes pozīcijām uz Šampētera muižu, K. kā vada komandieris rotas labajā spārnā zem ārkārtīgi spēcīga ienaidnieku spiediena neatkāpās, bet atsita vairākus pretuzbrukumus, aizgāja ienaidnieka aizmugurē un piespieda tam atkāpties. Sekodams bermontiešiem uz Šampēteri, no jauna uzsāka sīvu kauju, noturējās līdz citu mūsu spēku pienākšanai un ieņēma Šampētera muižu, piespiežot bermontiešus bēgt uz Torņakalnu; mūsu rokās krita daudz ložmetēju, kā arī munīcijas noliktava.

Atvaļināts 1920. g. 18. jūn. Iestājies Iekšlietu ministrijas dienestā. Poļeščinas iecirkņa policijas priekšnieks. 1923. g. Ludzas un Rēzeknes iecirkņa priekšnieka palīgs. 1927. g. iecelts par Ludzas apr. priekšnieku. 3. Ludzas aizsargu pulka komandieris. 1934. g. 14. Kuldīgas aizsargu pulka komandieris, 1935. g. sākumā 2. Ventspils aizsargu pulka komandieris. 1939. g. 19. Abrenes aizsargu pulka komandieris, Abrenes apr. priekšnieks. Apbalv. ar TZO un Aizsargu Nopelnu krustu.

Padomju okupācijas laikā represēts. 1941. g. 14. jūn. Ludza apcietināts un deportēts. Miris 1942. g. 9. apr. Vjatlagā Kirovas apg.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :