L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/659: Augusts Apsītis-Apse

LKOK nr.3/659

Apsītis-Apse, Augusts


Virsleitnants 1. Latvijas neatkarības bataljonā.


* 1895. g. 21. decembrī Rozēnu pagastā.

+ 1947. g. 3. janvārī Vorkutlagā.

[]

Apbalvots par 1919. g. 27. jūnija izlūku gājienu un ciņu Remberģu muižas rajonā.

Pakāpeniski paaugstināts un 1929. g. 4. janvārī paaugstināts par pulkvedi. 1943. g. no 12. jūlija līdz decembrim Latviešu leģionā komandēja 15. divīzijas 34. grenadieru pulku.

1945. g. maijā pēc kapitulācijas izsūtīts.


LKO  TZO  VIES  AIZX 

APSĪTIS-APSE AUGUSTS, Gustava dēls
Latv. atsevišķās brigādes Neatkarības bataljona virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1895. g. 22. dec. Rozēnu pag. Beidzis Valmieras pilsētas skolu, pēc tam kā eksternis izturējis eksāmenu reālskolas kursa apmērā.

Krievu armijā iestājies 1915. g., dienējis 172. kājn. rezerves pulkā. 1916. g. maijā beidzis Oranienbaumas praporščiku skolu, nosūtīts uz 157. rezerves pulku Kamišlovā. Pēc tam dienējis Rēveles cietokšņa 1. pulkā, 16. papildpulkā Galīcijas frontē. 1917. g. okt. pārnācis uz 8. Valmieras latv. strēln. pulku, kurā palicis līdz 1918. g. febr. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 10. dec. Rīgā, piedalījies kaujās 1919. g. janv. un cīņās pie Skrundas. Pēc tam Tāšu Padurē saformējis savu rotu, vadījis to līdz Slokai, kur rota iedalīta Neatkarības bataljonā. Piedalījies Slokas aizstāvēšanā un Rīgas atbrīvošanā, lielinieku vajāšanā Vidzemē.

1919. g. 27. maijā pie Gaujas A.-A. kopā ar 3 virsniekiem devās ienaidnieka aizmugurē apmēram 15 km dziļumā Remberģu muižas raj., izturēja vairākas sadursmes ar pretinieku, sagūstīja tā bataljona komandieri un atnesa pāri frontei svarīgus dokumentus, tā lielā mērā atvieglodams mūsu karaspēka turpmāko darbību.

Vēlāk bataljona komandieris 1. Liepājas kājn. pulkā. Piedalījies kaujās Latgales frontē. Bermontiešu uzbrukuma dienās uzņēmies Daugavas aizsardzības līnijas vadību un Jaunjelgavas aizstāvēšanu. 20. nov. pārcelts uz 3. Jelgavas kājn. pulku, bataljona komandieris. 1920. g. 3. janv. kopā ar citām daļām šķērsojis Daugavu Līksnas raj., straujā uzbrukumā pa upes labo krastu salauzis ienaidnieka pretošanos, atņēmis tam bruņuvilcienu un īsi pēc poļu karaspēka kā pirmais iegājis Daugavpilī. Par nopelniem šajā kaujā paaugst. par pulkvedi-leitnantu.

1922. g. beidzis virsnieku kursus, bataljona komandieris 2. Ventspils kājn. pulkā. 1925. g. atgriezies 3. Jelgavas kājn. pulkā. 1929. g. janv. paaugst. par pulkvedi, iecelts par 1. Liepājas kājn. pulka komandiera palīgu. 1930. g. beidzis kara akadēmiskos kursus. 1934.-1940. g. 3. Jelgavas kājn. pulka komandieris. Apbalv. ar TZO III šķ., Viestura ordeņa II šķ, Aizsargu Nopelnu krustu. 1940. g. no armijas atvaļināts.

Vairīdamies no apcietināšanas, slēpies. 1941. g. jūn. beigās vadījis partizānus Zemgalē. 1942. g. febr. - 1943. g. strādājis tirdzniecības uzņēmumā Jelgavā. 1943. g. iesaukts latv. leģionā, 34. grenadieru pulka komandieris, ģenerālinspektora štāba mobilizācijas daļas priekšnieks. 1944. g. 10. janv. iecelts par 3. latv. mācību pulka komandieri. Slimības dēļ no armijas atvaļināts, pēc kara palicis Kurzemē.

1945. g. 13. maijā apcietināts, 1945. g. dec. notiesāts uz 20 gadiem labošanas darbu nometnēs. Miris 1947. g. 3. janv. Vorkutlagā.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :