L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/880: Andrejs Kanna

LKOK nr.3/880

Kanna, Andrejs


Leitnants 1. Latvijas neatkarības rotā.


* 1897. g. 4. decembrī Taurkalnes pagastā.

+ Nošauts 1941. g. 10. novembrī Vjatlagā, Kirovas apgabalā.

[]

Apbalvots par cīņu 1919. g. 22. martā pie Sirēnu mājām Kalnciema rajonā.

1919. g. 3. oktobrī paaugstināts par virsleitnantu.

1941. g. 14. jūnijā deportēts uz Kirovas apgabalu. 1941. g. 1. oktobrī piespriests nāves sods.


LKO 

KANNA ANDREJS Jura dēls
Neatkarības rotas leitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1897. g. 4. dec. Taurkalnes pag. zemkopja ģimenē. Beidzis Jaunjelgavas tirdzniecības skolu. Gramatvedis guberņas rentejā Rīgā.

1915. g. rudeni brīvprātīgi iestājies 6. Tukuma latv. strēln. bataljonā. 1916. g. piedalījies kaujās pie Ķekavas. Komandēts uz 1. Omskas praporščiku skolu, to beidzis 1917. g. jūn. Iedalīts 3. Kurzemes latv. strēln. pulkā, cīnījies pēdējās kaujās pie Rīgas.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 1. dec., piedalījies kaujās pie Lielauces un Skrundas, arī citur Kurzemē un Zemgalē.

1919. g. 22. martā Kalnciema raj. pie Sarmu mājām, kad mūsu daļas iekļuva niknā apšaudē, K. kopā ar dažiem kareivjiem devās izlūkot pretinieka spēkus, mežā nokļuva ielenkumā, taču drosmīgi izlauzās cauri aplencēju ķēdēm un piegādāja iegūtās svarīgās ziņas priekšniecībai, tā sekmēdams lielinieku sakaušanu.

1919. g. apr. pārcelts uz vēlāko 3. Jelgavas kājn. pulku, piedalījies kaujās Latgales frontē, pēc Līvānu ieņemšanas paaugst. par virsleitnantu. Vēlāk rotas komandieris Latgales partizānu pulkā, kur palicis līdz brīvības cīņu beigām. Tad pārcelts uz Kara satiksmes pārvaldi, beidzot uz 5. Cēsu kājn. pulku.

Atvaļināts 1922. g. 1. nov. Strādājis par grāmatvedi Rīgas muitas valdē, pēc tam jaunsaimnieks Vecmuižas pag. Klīdziņās. 1928.-1933. g. strādājis par šoseju būvdarbu vadītāju uzņēmēja Ķuzes firmā. 1935-1940. g. Tukuma apr. un pilsētas policijas uzraugs.

Padomju okupācijas gadā strādājis par kasieri veikalā, represēts. 1941. g. 14. jūn. no Tukuma kopā ar ģimeni deportēts uz Krieviju. Kirova apg. tiesa 1941. g. 1. okt. piesprieda K. nāvessodu. Nošauts 1941. g. 10. nov. Kirovā, Vjatlagā.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :