L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/1677: Rūdolfs Apsītis

LKOK nr.3/1677

Apsītis, Rūdolfs


Leitnants 1. Liepājas kājnieku pulkā.


* 1892. g. 18. februārī Jaunpils pagastā.

+ 1982. g. 31. jūlijā Cardiff, Lielbritānijā.

[]

Apbalvots par 1920. g. 27. janvāra cīņām Latgales frontē. Sasniedza kapteiņa dienesta pakāpi.





LKO  TZO 

APSĪTIS RŪDOLFS, Jāņa dēls
1. Liepājas kājn. pulka leitnants.

Ordenis piešķirts 1924. gadā

Dzimis 1892. g. 18. febr. Zaubes pag. Mācījies Millera reālskolā Rīgā, beidzis mežkopju kursus Naukšēnos. Mežziņa palīgs Bukultu muižā.

Krievu armijā iesaukts 1913. g. cīnījies pret austriešiem Galīcijas frontē, no 1916. g. sept. 4. Vidzemes latv. strēln. pulkā. Piedalījies kaujās pie Ložmetējkalna, Ķekavas, Berģiem, Mazās Juglas. Pēc lielinieku apvērsuma 20. somu dragūnu pulkā cīnījies Ukrainas hetmaņa Skoropadska armijā līdz 1918. g. beigām.

1918. g. nov. piedalījies Latvijas armijas formēšanā Cēsīs, pēc tam dienējis landesvērā Malmedes bataljonā, jātnieku izlūku nodaļas komandieris. Piedalījies Kuldīgas, Saldus, Dobeles, Jelgavas, Tukuma un Rīgas ieņemšanā, pēc tam nosūtīts uz Latgali, kur cīnījies pie Vecgulbenes un Balviem. 1919. g. aug. izstājies no landesvēra un pārnācis uz 1. Liepājas kājn. pulku.

1920. g. 27. janv. Latgalē Bērzgales raj. A. uzbruka nocietinātam ienaidnieka priekšpulkam, kur saņēma 40 gūstekņus, ieguva trofejas un svarīgas ziņas par pretinieku; pēc tam triecienā ieņēma Bereknas sādžu.

Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām. 1923. g. beidzis virsnieku kursus, sasniedzis kapteiņa pak. Apbalv. ar TZO IV šķ. Piešķirta jaunsaimn. Raunas muižā. 1940. g. atvaļināts. Lauksaimnieks Valmieras apr. Mārtiņkalnā. Vācu okupācijas laikā Valmieras aizsargu bataljona komandieris.

1944. g. okt. izceļojis uz Vāciju, pēc kara emigrējis uz Angliju. Kuģa pavārs, dzīves nogalē galvenā pavāra palīgs kādā viesnīcā. Miris 1982. g. 31. jūl. Kārdifā.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :