L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/513: Aleksandrs Kaugars

LKOK nr.3/513

Kaugars, Aleksandrs


Kapteinis 1. bruņotā divizionā.


* 1894. g. 19. oktobrī Rīgā.

+ 1928. g. 10. janvārī Rīgā.

[Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.]

Apbalvots par 1919. g. 11. novembra cīņu pie Torņakalna un 29. novembrī pie Smārdes.

Paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.



LKO 
JURA  SVAN  STAN 

KAUGARS ALEKSANDRS Pētera dēls
1. bruņotā diviziona kapteinis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1894. g. Rīgā namsaimnieka ģimenē. Beidzis Aleksandra ģimnāziju. 2 semestrus studējis universitātē.

Krievu armijā iestājies kā brīvprātīgais 1914. g. jūl. 120. Serpuhovas kājn. pulkā. 1915. g. febr. pabeidzis Viļņas karaskolu, nosūtīts uz fronti kopā ar 313. Balahovskas kājn. pulku. Par drošsirdību kaujā pie Radzvilišķiem apbalv. ar Annas ordeņa IV šķ.

1915. g. aug. komandēts komplektēt latv. strēln. vienības. 13. aug. iecelts par rotas komandieri 3. Kurzemes latv. strēln. bataljonā. Piedalījies daudzās kaujās pie Slokas, Nāves salā, Ziemassvētku kaujās un pie Ložmetējkalna. Apbalv. ar Annas II, III šķ., Staņislava III šķ. ordeņiem, paaugst. līdz štabskapitāna pak. No 1917. g. 5. janv. Latv. atsevišķās brigādes štāba sakaru komandas priekšnieks. Par varonību kaujās pie Valdenrodes muižas 1917. g. apbalv. ar Jura krusta IV šķ. Kara pēdējā gadā dienējis 12. armijas 13. un 12. autokolonnā.

Demobilizēts 1918. g. 1. martā Ņižņijnovgorodā. 1918. g. mobilizēts Sarkanajā armijā, Latv. strēln. padomju divīzijas autonodaļas komandieris. Sakarā ar lielinieku neveiksmēm Latvijā arestēts kā kontrrevolucionārs. Izglābies, kad lielinieki padzīti no Rīgas.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 1. jūl., komandējis bruņuautomobiļu 2., pēc tam 1. nodaļu, piedalījies daudzās kaujās pret bermontiešiem. Par kauju nopelniem paaugst. par pulkvedi-leitnantu, skaitot no 1919. g. 10. nov. Vēlāk vadījis tanku kursus, diviziona komandiera palīgs.

1919. g. 8. okt., kad ienaidnieka pārspēks uzbruka pa Kalnciema šoseju, K. ar bruņuautomobiļiem "Zemgalietis" un "Kurzemnieks", neskatoties uz nikno uguni, izbrauca straujā pretuzbrukumā, atguva bermontiešu ieņemto Dzilnas Mācītājmuižu un atjaunoja stāvokli frontes līnijā; 8. - 9. nov., 9. Rēzeknes kājn. pulkam uzbrūkot Varkaļu kroga virzienā, K. personiski komandēja "Kurzemnieku", kājnieku priekšā pārvarēja visus šķēršļus, salauza sīvo pretestību un ieņēma Varkaļu krogu. 10. nov. kaujā 8. Daugavpils kājn. pulka raj., dodamies uzbrukumā pa Kalnciema šoseju ar "Zemgalieti", atkal izsita ienaidnieku no tā nocietinājumiem, izlauzās cauri pretinieka aizsardzības līnijai pie Skultes muižas un tā deva iespēju kājniekiem veikt sekmīgu uzbrukumu Torņakalna virzienā. Vēl atzīmēta K. izcilā varonība 11. nov., Torņakalnu atbrīvojot, un 22. nov., izsitot pretinieku no Smārdes pozīcijām un ieņemot Tukumu.

1920. g. turpinājis dienestu armijas Tehniskajā pārvaldē. 1921. g. atkal iecelts par autorotas komandieri.

1922. g. 1. dec. atvaļināts štatu samazināšanas dēļ. 1923. g. atkal uzņemts dienestā, mīnmetēju komandas, vēlāk rotas komandieris 9. Rēzeknes kājn. pulka.

1924. g. febr. atkal atvaļināts. Darbojies kādā kredītiestādē Rīga. 1928. g. 10. janv. miris. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos. (Apbalv. arī brālis Ādolfs).


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :