L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/668: Richards Arājs-Kapeiks (Krauja)

LKOK nr.3/668

Arājs-Kapeiks (Krauja), Richards


Leitnants 4. Valmieras kājnieku pulkā.


* 1892. g. 23. janvāri Naukšēnu pagastā.

+ 1975. g. 26. jūnijā

[Apbedīts Rūjiena, Skudrītes kapos.]

Apbalvots par cīņu 1920. g. 6. februārī pie Kožuru ciema Latgalē.

1934. gadā mainīja uzvārdu no Kapeiks uz Arājs.



LKO 
JURA 

KAPEIKA RIHARDS
4. Valmieras kājn. pulka leitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1892. g. 23. janv. Naukšēnu pag. Izglītojies pilsētas skolā, pēc tam piensaimnieku skolā Krievijā. Piensaimnieks Naukšēnos.

1915. g. sept. brīvprātīgi iestājies 4. Vidzemes latv. strēln. bataljonā. Sasniedzis podpraporšcika pak. Piedalījies daudzās kaujās, apbalv. ar Jura krustu.

Latvijas armijā iesaukts 1919. g. 27. febr., virsnieka v. i. Valmieras kājn. pulka ložmetēju komandā. Cīnījies Vidzemē un Latgalē pret lieliniekiem, Zemgalē pret bermontiesiem. Par kauju nopelniem pie Lubānas un Jaunjelgavas paaugst. par leitnantu, skaitot no 1919. g. 17. nov.

1920. g. 6. febr. Latgalē kauja Kožuru sādžā, kad mūsu vienībai nācās atkāpties, K. līdz pēdējai patronai apšaudīja tiešā tuvumā pienākušo pretinieku, tā dodams iespēju mūsējiem atkāpties un izvest sev līdzi karamateriālus.

Atvaļināts 1921. g. 20. okt. Jaunsaimnieks Naukšēnu pag. Strēlniekos, 1931. g. mainījis uzvārdu uz ARĀJS. 1930-1934. g. Latvijas Jaunsaimnieku un sīkgruntnieku partijas biedrs un šīs partijas Rūjienas raj. priekšsēdētājs. Līdz 1929. g. aizsargu organizācijas Naukšēnu nodaļas priekšnieks. 1940. g. mainījis uzvārdu uz KRAUJA. 2. pasaules kara beigās devies uz Kurzemi, kur dzīvojis arī vēlāk. Mūža nogalē atgriezies Naukšēnos, tad pārcēlies uz Rencēniem, kur arī miris 1975. g. 26. jūn. Apbedīts Rūjienā, Skudrītes kapos.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :