L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/391: Pēteris Kažmers

LKOK nr.3/391

Kažmers, Pēteris


Virsleitnants 2. (5.) Cēsu kājnieku pulkā.


* 1890. g. 23. novembrī Cesvaines pagastā,

+ Nošauts 1942. g. 15. martā Noriļskā.

[]

Apbalvots par kaujām 1919. g. 29. jūnijā pie Mazās Juglas un Augstkalnu mājām.

Pēdējā dienesta pakāpe Pulkvedis-leitnants.

1941. g. 14. jūnijā deportēts.


LKO  TZO  VIES 
SVAN 
FRLH 

KAŽMERS PĒTERIS Jāņa dēls
2. (5.) Cēsu kājn. pulka virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1890. g. 23. nov. Cesvaines pag. Kalnaspieķu mājās. Izglītojies vietējās pag. un draudzes skolās. 1906.-1912. g. mācījies Mangaļu tālbraucēju jūrskolā. Jūrnieks.

Krievu armijā iesaukts 1914. g., sanitārs lazaretē. 1915. g. rudenī nosūtīts uz Viļņas karaskolu, ko beidzis 1916. g. 1. jūn., sept. pēc paša lūguma pārcelts uz Rezerves latv. strēln. pulku. 1917. g. janv. uz 3. Kurzemes latv. strēln. pulku. Grenadieru komandas, vēlāk rotas komandieris. Piedalījies visās 1917. g. kaujās. Apbalv. ar Annas ordeņa IV šķ. 1917. g. 1. dec. pulku atstājis un atgriezies tēva mājās.

1918. g. nov. pēc valsts proklamēšanas ieradies Rīgā un iestājies Rīgas pilsētas apsardzības dienestā. Slimības dēļ spiests palikt lielinieku okupētajā Tukuma apr. Pēc lielinieku padzīšanas no turienes ieradies Liepājā, iecelts par sakaru nodaļas priekšnieka palīgu. Pēc 1919. g. 16. apr. puča pārcelts uz Ziemeļlatvijas brigādi. 28. jūn. iecelts par rotas komandieri, jau otrā dienā kaujaslaukā cīnījies pret landesvēru.

1919. g. 29. jūn. pie Mazās Juglas un Augstkalnu mājām, kad ienaidnieka pārspēks draudēja aplenkt un iznīcināt mūsu bataljona spārnu, K. sevišķi grūtos apstākļos niknā ugunī veda savu rotu pretuzbrukumā, no tuvas distances apšaudīja vāciešus; ievainots, neatstāja ierindu, līdz kauja nebija izšķirta mums par labu.

1919. g. aug. pārcelts par Informācijas nodaļas priekšnieka palīgu Armijas virspavēlnieka štābā. 1921. g. 1. apr. Operatīvās daļas 2. nodaļas priekšnieka palīgs. 1925. g. beidzis virsnieku kursus. Neatkarības pēdējos gados paaugst. par pulkvedi-leitnantu. Armijas štāba Informācijas nodaļas priekšnieks. Piešķirtas Reņģes ūdensdzirnavas Rubas pag. Apbalv. ar TZO V šķ., Viestura ordeni, Francijas Goda Leģiona ordeni.

Padomju okupācijas gadā dzīvojis Rīgā. 1941. g. 14. jūn. deportēts no Litenes nometnes. PSRS leTK Taimiras apgabaltiesas izbraukuma sesija piesprieda K. nāvessodu (KPFSR KK 58-10, 58-11. 58-6). Nošauts 1942. g. 20. martā Noriļskā.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :