LKOK nr.3/276

Kažociņš, Jānis Alberts

Kapteinis 1. (4.) Valmieras kājnieku pulkā.


* 1894. g. 12. maijā Aizkraukles pagastā.

+ Nošauts 1942+?

[]

Apbalvots par 1919. g. 19. aprīļa cīņu pie Saru muižas Melnupes krastos.

1919. g. 14. novembrī paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.

1941. g. 14. jūnijā deportēts. Sevišķā apspriede 1942. g. 15. jūlijā piesprieda nāves sodu. Kad sods izpildīts, nav zināms.

KAŽOCIŅŠ JĀNIS ALBERTS Jāņa dēls
1. (4.) Valmieras kājn. pulka kapteinis.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1894. g. 12. maijā Aizkraukles pag. Beidzis pilsētas skolu, pēc tam mežkopības skolu, strādājis Jaunjelgavas mežniecībā.

1915. g. brīvprātīgi iestājies 2. Rīgas latv. strēln. bataljonā. 1916. g. maijā beidzis Kijevas karaskolu, atgriezies bataljonā, vēlākajā pulkā un piedalījies tālākajās kaujās. Apbalv. ar Jura krusta IV šķ., Staņislava II, III šķ., Annas III, IV šķ. ordeņiem. Armijā palicis līdz tās sabrukumam. 1918. g. nov. iestājies kādā Igaunijas armijas krievu daļā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 15. martā Tērbatā. Izlūku komandas priekšnieks, vēlāk bataljona komandieris. Piedalījies visās Valmieras kājn. pulka kaujās, sākot no Melnupes līdz Daugavai, tad cīnījies pret bermontiešiem, pēc tam Latgales frontē.

Par nopelniem Iecavas ieņemšanā 1919. g. 14. nov. paaugst. par pulkvedi-leitnantu.

1919. g. 19. apr. kaujā pie Saru muižas Melnupes krastos, kad lielinieki pēc vairāku stundu ilgas viesuļuguns devās triecienā, K., komandēdams pulka labo spārnu, atsita uzbrukumus, cīnījās visu dienu un sekmīgi noturēja pozīcijas, no kurām Valmieras kājn. pulks 21. apr. pārgāja veiksmīgā uzbrukumā: tā tika nodrošinātas Valkas un Viru pilsētas.

K. nopelni kaujās pret bermontiešiem pie Iecavas 14. nov. un tālākajās operācijās atzīmēti pulka vēsturē un ģenerāļa P. Radziņa grāmatā "Latvijas atbrīvošanas karš", kā arī ģenerāļa M. Peniķa grāmatā "Latvijas nacionālās armijas cīņas".

1922. g. maijā pārcelts uz 10. Aizputes kājn. pulku, bataljona komandieris, saimniecības priekšnieks. 1924. g. beidzis vecāko virsnieku kursus, pulkvedis-leitnants. 1930. g. sakarā ar kādu noziegumu brīvības cīņu laikā notiesāts uz 5 gadiem spaidu darbos, taču pēc Valsts Prezidenta lēmuma apžēlots. Atvaļināts 1935. g. Jaunsaimnieks Burtnieku pag. Birzgalēs.

1941. g. 14. jūn. deportēts ar ģimeni uz Krieviju. PSRS leTK Sevišķā apspriede 1942. g. 15. jūl. piesprieda K. nāvessodu (sprieduma izpildes datums nav zināms).