LKOK nr.3/337

Kēlers-Koehler, Artūrs Heinrichs

Kapteinis 8. Daugavpils kājnieku pulkā.


* 1894. g. 25. novembrī Džūkstes pagastā,

+ 1941. g. 21. novembrī Vjatlagā.

[]

Apbalvots par 1919. g. 20. novembra cīņām uz līnijas Ciemale-Dūmiņi-Sabraki-Vilku Būdas un 21. novembrī pie Sarkanā kroga un Meiju muižas.

1924. g. 18. novembrī paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.

1940. g. septembrī NKVD apcietināts. Jūnijā deportēts.

KĒLERS ARTŪRS HEINRIHS Indriķa dēls
8. Daugavpils kājn. pulka kapteinis.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1894. g. 25. nov. Džūkstes pag. lauksaimnieka ģimenē. Izglītojies Jelgavas ģimnāzijā.

Krievu armijā iesaukts 1915. g. rudenī, dienējis 177. rezerves bataljonā Novgorodā. 1916. g. beidzis Vladimira karaskolu. Pārcelts uz latv. strēln. formējumiem. 1917. g, janv. iedalīts 1. Daugavgrīvas latv. strēln. pulkā. Piedalījies kaujās, pulkā palicis līdz nov. 1918. g. janv., Tērbatā demobilizēts, kritis vācu gūstā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 29. martā, maijā iecelts par ložmetēju rotas komandieri. Vēlāk iedalīts 8. Daugavpils kājn. pulkā. Visā brīvības cīņu laikā komandējis 3. bataljonu. 1919. g. okt. pie Rīgas divreiz kontuzēts. Paaugst. par kapteini, skaitot no 3. nov.

1919. g. 20. nov. pie Jelgavas K., personiski vadīdams kaujas grupu 6 rotu sastāvā, zem spēcīgas ienaidnieka uguns ieņēma līniju Ciemale-Dūmiņi-Sabraki-Vilkubūdas, saņēma gūstekņus un ieguva 6 ložmetējus; otrā dienā neatlaidīgā uzbrukumā ieņēma Sarkano krogu un Meiju muižu, galīgi salauzdams ienaidnieka pretošanos un lielā mērā sekmēdams Jelgavas atbrīvošanu.

1921. g. beidzis virsnieku kursus, 1929. g. bataljona komandieru kursus. 1924. g. nov. paaugst. par pulkvedi-leitnantu. 1925. g. pārvietots uz Armijas komandiera štāba Operatīvo daļu. 1. nov. iecelts par kara atašeju Maskavā. 1928. g. atgriezies 8. Daugavpils kājn. pulkā. 1929. g. janv. iecelts par bataljona komandieri. 1935. g. 3. Jelgavas kājn. pulka štāba priekšnieks. 1936. g. pulka komandiera palīgs. 1938. g. beidzis augstāko karaskolu. Apbalv. ar TZO V šķ., Viestura ordeni, Igaunijas Ērgļa ordeni. 1940. g. okt. atvaļināts.

1941. g. 14. jūn. deportēts uz Krieviju. 1941. g. 18. jūl. PSRS Augstākā tiesa notiesāja K. uz 10 gadiem labošanas darbu nometnēs (KPFSR KK 58-6. 56-10-1 d). Miris Vjatlagā 1941. g. 21. nov.

Papildinformācija:

ET: Dokumentācijā nav ieraksts ka šī personu būtu apbalvota ar Kotkarist ordeni.