L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/395: Ernsts Ernests Ķeselis

LKOK nr.3/395

Ķeselis, Ernsts Ernests


Kapteinis Studentu bataljonā.


* 1895. g. 9. janvārī Rīgā.

+ 1962. g. 5. oktobrī Olainē.

[]

Apbalvots par 1919. g. 10. novembra cīņām Lucavsalā, pie Bišu un Ciroles muižas.

Bija viens no tiem latviešu karavīriem, kurus Zviedrija 1946. g. 25. janvārī izdeva Padomju Savienībai.

Deportēts. Pēc piespriestā soda izciešanas atgriezās Latvijā.


LKO 
JURA 

ĶESELIS (arī KESELS) ERNESTS Jāņa dēls
Studentu bataljona kapteinis.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1895. g. 9. janv. Rīgā. Beidzis tehnisko vidusskolu, sācis studēt tirdzniecību RPI, strādājis par banku ierēdni Nižņijnovgorodā.

Krievu armijā iesaukts 1915. g., tajā pašā gadā beidzis Orenburgas praporščiku skolu. Pēc tam palicis krievu daļās un piedalījies kaujās. Apbalv. ar Jura ordeņa IV šķ. Pēc lielinieku apvērsuma no armijas aizgājis. 1919. g. sākumā atgriezies Rīgā, dzīvojis Vecmīlgrāvī. Zemkopis un zvejnieks.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 9. okt. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem Studentu bataljona 1., vēlāk 2. rotas komandiera amatā. Pēc tam dienējis 7. Siguldas kājn. pulkā un traktoru baterijā.

1919. g. 4. nov. naktī Rīgā kā izlūku nodaļas vadītājs Ķ. šķērsoja Daugavu, piepešā uzbrukumā ienaidniekam vairākus no tiem nodūra un atņēma ložmetēju; 10. nov. naktī ar savu trieciengrupu durkļu cīņā ieņēma Lucavsalu, pēc tam Bišumuižu un izlauzās uz šosejas aiz eļļas fabrikas; 25. nov. ar izlūknodaļu nakts laikā uzbruka Bēnes pag. Ciroles muižai, personiski nošāva pirmo vācu posteni, pārējos vāciešus apmētāja ar granātām, dažus nodūra, ieguva mīnmetēju, ložmetējus, zirgus un pajūgus.

Atvaļināts 1920. g. 31. dec. Studējis LU Tautsaimn. nodaļā (studijas nav beidzis), 5 gadus skolotājs Zasulauka pamatskolā, pēc tam darbojies kuģniecībā ar savu motoburinieku "Hermanis". Rotas komandieris 5. Rīgas aizsargu pulkā. Piešķirtas Rīdeļu ūdensdzirnavas Engures pag.

2. pasaules kara laikā dienējis latv. leģionā. No 1943. g. sept. Latv. brigādes atsevišķā artilērijas diviziona 3. baterijas komandieris Volhovas frontē, hauptšturmfīrers (kapteinis). 1944. g. beigās Austrumprūsijā 15. divīzijas artilērijas pulka 3. vieglā diviziona komandieris.

Kara beigās nokļuvis Zviedrijā, atradies internēto personu nometnē, no kuras izdots PSRS iestādēm. Notiesāts, vairākus gadus aizvadījis labošanas darbu nometnēs, pēc tam atgriezies Latvijā. Miris 1962. g. 5. okt. Rīgā.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :