L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/1687: Mārtiņš Ķirsis

LKOK nr.3/1687

Ķirsis, Mārtiņš


Virsleitnants 1. Liepājas kājnieku pulkā.


* 1895. g. 11. novembrī Upmales pagastā.

+ 1962. g. 16. septembrī High Wycombe, Bucks, Lielbritānijā.

[Apbedīts Brookwood kapos, latviešu nodalījumā (Anglijā)]

Apbalvots par 1920. g. 21. janvāra cīņu pie Kukojiem Latgalē.

Paaugstināts par kapteini. 2. pasaules karā bija Latviešu leģionā.



LKO  TZO 

ĶIRSIS MĀRTIŅŠ Indriķa dēls
1. Liepājas kājn. pulka virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1924. gadā

Dzimis 1895. g. 29. okt. Ulmales pag. Dzīvojis Pāvilostā, apmeklējis pilsētas skolu.

1. pasaules kara laikā dienējis 5. Zemgales latv. strēln. pulkā.

Latvijas armijā iestājies 1919. g. 1. martā, piedalījies kaujās pret lieliniekiem Kurzemē, 1920. g. Latgalē.

1920. g. 21. janv. Latgalē pie Kukāju sādžas Ķ. vadītās vienības aplenca sādžu no 2 pusēm, zem spēcīgas uguns uzbruka ienaidnieka ložmetējiem un vienu atņēma, no kura sāka apšaudīt pretinieku kad tas metās pretuzbrukumā, pēc tam triecienā sādžu ieņēma, sagūstīja 43 sarkanarmiešus, ieguva ložmetēju, 65 šautenes un munīcijas vezumu.

Dienestā palicis arī pēc brīvības cīņām, dienējis 3. Jelgavas kājn. pulkā, sasniedzis kateiņa pak. Apbalv. ar TZO.

1940. g. no armijas atvaļināts kā padomju varai neuzticams. Nodarbojies ar zemkopību Vecsvirlaukas pag., vēlāk bēguļojis, izvairīdamies no represijām. 1944. g. iesaukts latv. leģionā, 4. robežsargu pulkā. Vēlāk pārcelts uz Vāciju, rotas komandieris būvpulkā. Pēc Vācijas kapitulācijas nonācis angļu gūstā. No tā atbrīvots, dzīvojis bēgļu nometnēs, vēlāk emigrējis uz Angliju, kur 1962. g. 16. sept. miris. Apbedīts Brukvudas latv. kapsētā.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :