L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/757: Augusts Arķis

LKOK nr.3/757

Arķis, Augusts


Vecākais apakšvirsnieks 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulkā.


* 1889. g. 28. martā Slokā.

+

[Citu ziņu nav.]

Apbalvots par cīņām 1915. g. 22. oktobrī pie Slokas un 1916. g. 13. februāri pie Ķekavas.

Paaugstināts par podpraporščiku.



LKO 
JURA 

ARĶIS AUGUSTS
Bij. 3. Kurzemes latv. strēln. pulka apakšvirsnieks.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1889. g. 8. martā Slokā. Zvejnieks.

Krievu armijā iesaukts 1911. g., dienējis 19. Sibīrijas strēln. pulkā Aizbaikālā, 1912. g. pārcelts uz 113. Staraja Rusas kājn. pulku Liepājā. 1914. g. sākumā atvaļināts.

1. pasaules kara sākumā iesaukts atkārtoti, piedalījies kaujās Polijā pie Mazuru ezeriem un Augustovas mežos. 1915. g. aug. pārcelts uz 3. Kurzemes latv. strēln. bataljonu, vēlāko pulku. Piedalījies daudzās kaujās, paaugst. par vecāko apakšvirsnieku. Ticis kontuzēts, ievainots. Apbalv. ar Jura krusta II, III, IV šķ.

1915. g. 22. okt. kaujā pie Slokas A. kā vada komandieris ar 74 strēln. pirmais ielauzās vācu ieraukumos, iekaroja vāciešu aizsardzības pirmo līniju un noturēja ieņemtās pozīcijas līdz vakaram, ieguva trofejas.
1916. g. 13. febr. pie Ķekavas kopā ar 37 strēln. izgrieza eju vācu drāšu aizžogos, ielauzās pretinieka aizmugurē, ar rokasgranātām uzbruka blindāžai, iznīcināja vācu posteni un saņēma 3 gūstekņus.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. dec. Kalpaka bataljonā. Partizāns un izlūks Slokas apkārtnē. Pēc pilsētas atbrīvošanas palicis pilsētas komandantūras dienestā, vēlāk pārcelts uz Rīgas komandantūru. Bermontiešu uzbrukuma dienās ieskaitīts 9. Rēzeknes kājn. pulkā, piedalījies kaujās. Pēc tam pārcelts uz Valdības pils komandantūru, virsseržants.

Atvaļināts 1921. g. febr. Strādnieks Rīgas muitas artelī, pēc tam mašīnists a/s "Lenta". Par turpmāko likteni ziņu nav.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :