L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/392: Rūdolfs Klinsons

LKOK nr.3/392

Klinsons, Rūdolfs


Kapitāns 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulkā.


* 1889. g. 13. novembrī Mālpils pagastā.

+ Nošauts 1941. g. 16. oktobrī.

[]

Apbalvots par 1916. g. 23. decembra cīņām pie Mangaļiem.

1919. g. 30. decembrī paaugstināts par pulkvedi-leitnantu, 1924. g. 18. novembrī par pulkvedi un 1936. g. 1. oktobrī par ģenerāli. 1936. - 1940. g. Latgales divīzijas komandiera palīgs.

NKVD apcietināts 1941. g. 12. maijā. PSRS Augstākās tiesas kara kolēģija 1941. g. 29. jūlijā Maskavā notiesāja uz nāvi.


LKO  TZO  AIZX 
JURA  SVAN  STAN  VLAD 
FIBR 

KLINSONS RŪDOLFS Miķeļa dēls
Bij. 3. Kurzemes latv. strēln. pulka kapitāns.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1889. g. 13. nov. Mālpils pag.

Krievu armijā iesaukts 1909. g. apr., 1910. g. iestājies Viļņas karaskolā, ko beidzis 1913. g. podporučika pak., iedalīts 38. Sibīrijas strēln. pūkā. 1915. g. paaugst, poručika pak., 1916. g. - štabskapitāns; no 1916. g. 12. dec. - kapitans. 1915. g. 10. okt. pārcelts uz 3. Kurzemes latv. strēln. pulku, Piedalījies Ziemassvētku kaujās. Apbalv. ar Annas II, III, IV šķ., Staņislava II, III šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem, Jura krusta IV šķ., Sv. Jura Zelta zobenu. 1915-1916. g. četrreiz kontuzēts, ievainots. Palicis 3. Kurzemes latv. strēln. pulkā, līdz tas devās uz Krieviju.

1916. g. 23. dec. K. personiski vadīja 1. latv. strēln. atsevišķās brigādes vidējo kaujas grupu 6 rotu sastāvā, sīvā cīņā ieņēma stipri nocietinātās pozīcijas pie Mangaļiem. Pēc tam iekaroja arī otro un trešo nocietinājumu līniju pie Skangaļiem, saņēma gūstekņus, guva trofejas.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 8. jūl., no 1. sept. karaskolas komandieris. 1920. g. paaugst. par pulkvedi-leimantu. No 1921. g. 9. Rēzeknes kājn. pulka komandieris, paaugst. par pulkvedi. 1936.-1940. g. jūl. Latgales divīzijas komandiera palīgs. Apbalv. ar TZO II, III šķ., Aizsargu Nopelnu krustu, Zviedrijas ordeni "Šķēps", Somijas Baltās Rozes ordeņa II šķ. 1936. g. piešķirta ģenerāļa pak.

Bijis Armijas sporta kluba valdes priekšsēdētājs. Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja biedrs, Latvijas Šaušanas savienības priekšsēdētājs, a/s "Aldaris" padomes priekšsēdētāja biedrs, žurnāla "Fiziskā Kultūra un Sports" redaktors 1937.-1940. g.

Pēc Latvijas okupācijas 1941. g. 4. febr. atvaļināts no dienesta, strādājis par noliktavas pārzini kūdras fabrikā Olainē.

1941. g. 12. maijā arestēts, deportēts uz Krieviju un ieslodzīts Butirku cielumā Maskavā. PSRS Augstākās tiesas kara kolēģija 1941. g. 29. jūl. piesprieda K. nāvessodu. 1941. g 16. okt. nošauts.

Papildinformācija:

LK 1939(150): Biogrāfija.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :