L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/1869: Eduards Klūge

LKOK nr.3/1869

Klūge, Eduards


Kapitāns 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā.


* 1893. g. 2. jūnijā Cēsīs.

+ Nošauts 1942. g. 29. jūnijā Noriļskā.

[]

Apbalvots par 1917. g. 13. janvāra cīņām pie Sileniekiem.

Paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.

1941. g. 14. jūnijā apcietināts un deportēts.


LKO  TZO 
SVAN  STAN 
PLRE 

KLŪGE EDUARDS Miķeļa dēls
Bij. 5. Zemgales latv. strēln. pulka kapitāns.

Ordenis piešķirts 1925. gadā

Dzimis 1893. g. 2. jūn. Cēsīs. Izglītojies reālskolā.

Krievu armijā iesaukts 1914. g., sept. beidzis Kazaņas karaskolu un nosūtīts uz fronti 165. Luckas kājn. pulka sastāvā. 1915. g. sept. pārnācis dienēt uz 5. Zemgales latv. strēln. bataljonu, vēlāko pulku. Piedalījies daudzās kaujās, apbalv. ar Staņislava II, III šķ., Annas II, III, IV šķ. ordeņiem. Demobilizējies 1917. g. beigās.

1917. g. 13. janv. pie Silenieku mājām Lielupes labajā krastā K. ar enerģisku rīcību apturēja sava bataljonā frontē bēgošās Sibīrijas strēln. daļas, zem iznīcinošas uguns tās sakārtoja un piespieda atgriezties pozīcijās. Pēc tam apturēja un sīvā kaujā atsita ienaidnieka triecienu, tā glābdams mūsu brigādi no aplenkuma un nodrošinādams frontes stāvokli. Šajā kaujā ievainots kājā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 21. maijā 3. Jelgavas kājn. pulkā. Cīnījies Latgalē, tad pārcelts uz Ziemeļlatvijas artilērijas divizionu un piedalījies kaujās pret bermontiešiem. 1920. g. komandēts par sakaru virsnieku uz Polijas armiju. 1922. g. grupas vadītājs karaskolā. 1925. g. pārcelts uz 6. Rīgas kājn. pulku, 1931. g. uz Armijas štāba apmācības daļu. Tajā pašā gadā beidzis Francijas Kara akadēmiju. 1934. g. paaugst. par pulkvedi-leitnantu un pārcelts uz Armijas štāba Informācijas daļu.

No 1935. g. Latvijas militārais atašejs Polijā un Rumānijā. Apbalv. ar TZO IV šķ., Polijas "Polonia Restituta" ordeni. Piešķirts apbūves gabals Rīgas Jūrmalā. 1940. g. sept. pārcelts uz 24. teritoriālā korpusa 181. strēln. divīzijas štābu 2. daļas priekšnieka amatā, apakšpulkveža pak.

1941. g. 14. jūn. apcietināts un deportēts uz Noriļlagu. 1941. g. 25. dec. Taimiras apgabaltiesa piesprieda K. nāvessodu (KPFSR KK 58-10-11 d., 58-11). Nošauts 1942. g. 29. jūn. Noriļskā.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :