L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/646: Aleksandrs Kociņš

LKOK nr.3/646

Kociņš, Aleksandrs


Virsleitnants 1. latviešu atsevišķā bataljonā.


* 1892. g. 21. decembrī Rīgā.

+ 1942. g. 12. jūlijā Vjatlagā.

[]

Apbalvots par darbību 1919. g. 24. martā pie Lāču mājām Kalnciema rajonā.

Paaugstināts par kapteini un 1925. g. 22. jūnijā par pulkvedi-leitnantu.

Deportēts 1941. g. 14. jūnijā.


LKO  TZO 
STAN 

KOCIŅŠ ALEKSANDRS Ādama dēls
Atsevišķā latv. bataljona virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1892. g. 21. dec. Rīgā. Beidzis ģimnāziju, iestājies Maskavas universitātes juridiskajā nodaļā.

Krievu armijā iesaukts 1916. g. 1. jūn., ieskaitīts Alekseja karaskolā Maskavā, ko beidzis tā paša gada 1. dec. Pēc paša vēlēšanās iedalīts Rezerves latv. strēln. pulkā, vēlāk 1. Daugavgrīvas latv. strēln. pulkā. Piedalījies kaujās pie Ložmetējkalna 1917. g. janv. Apbalv. ar Staņislava ordeņa III šķ.

1917. g. vasarā iestājies pulka "dzelzs rotā". Pulku virsnieku delegātu sapulcē ievēlēts Latvju kareivju nacionālās savienības prezidijā. Pēc oktobra apvērsuma aizbraucis uz Vitebsku, vēlāk uz Maskavu, kur uz neilgu laiku atsācis studijas. Iestājies pulkveža Brieža vadītajā kontrrevolucionārajā grupā, piedalījies sacelšanās organizēšanā Jaroslavlā. 1918. g. sept. atgriezies Latvijā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 10. dec. Cēsu rotas sastāvā piedalījies kaujās no Skrundas līdz Kalnciemam, kur 1919. g. 24. martā ievainots. Paaugst. par kapteini, skaitot no 22. maija.

1919. g. 24. martā K., nosūtīts no Atsevišķā latv. bataljona štāba uzturēt sakarus ar Cēsu rotu, neskatoties uz spēcīgo apšaudi no Kalnciema puses, varonīgi izpildīja uzdevumu; lai gan tika ievainots, nogādāja svarīgas ziņas bataljona komandierim, tā sekmēdams Kalnciema ieņemšanu.

Pēc izveseļošanās 1919. g. vasarā pildījis Latv. atsevišķās brigādes apcietinātā raj. (Lubāna ezers - Atašiene) štāba priekšnieka amatu. Aug. iecelts par 2. Ventspils kājn. pulka adjutantu, piedalījies kaujās pie Līvāniem.

1920. g. janv. iecelts par Kara muzeja pārzini. No 1921. g. dažādos amatos kara tiesā, kopš 1922. g. sept. kara tiesnesis. 1923. g. beidzis LU Tiesību zinātņu fakultāti.

1925. g. paaugst. par pulkvedi-leitnantu, 1. dec. atvaļināts. Vēlākos gados paaugst. par pulkvedi. Iecelts par Rīgas apgabaltiesas locekli, neatkarības pēdējos gados Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs. Apbalv. ar TZO IV šķ,

1941. g. jūn. deportēts uz Krieviju un notiesāts. Miris 1942. g. 12. jūl. Vjatlagā.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :