L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/387: Eduards Kokle

LKOK nr.3/387

Kokle, Eduards


Kaprālis 7. Siguldas kājnieku pulkā.


* 1892. g. 23. oktobrī Kolberģa pagastā.

+ 1973. gadā Latvijā.

[Apbedīts Alūksnē.]

Apbalvots par kauju 1919. g. 11. novembrī Torņakalnā un sekojošu darbību ienaidnieka aizmugurē, nolaižot no sliedēm ienaidnieka bruņoto vilcienu un sabojājot telefona vadus.

Pakāpeniski paaugstināts par virsseržantu.

1949. gadā apcietināts, deportēts. Atgriezās Latvijā.


LKO 

FRCG 

KOKLE EDUARDS Sīmana dēls
7. Siguldas kājn. pulka kaprālis.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1892. g. 23. okt. Kolberģa (Bejas) pag. zemkopja ģimenē. Izglītojies draudzes skolā. Zemkopis.

Krievu armijā iesaukts 1914. g., dienējis 150. Tamanskas kājn. pulkā. 1917. g. sākumā piedalījies kaujās pie Ložmetējkalna. Pēc šīm cīņām uz paša vēlēšanās pārcelts uz 2. Rīgas latv. strēln. pulku, kura sastāvā piedalījies kaujās 1917. g. Neilgu laiku dienējis arī Sarkanajā armijā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 10. maijā Alūksnē. Cīnījies pret bermontiešiem, pēc tam Latgalē pret lieliniekiem. Paaugst. par virsseržantu.

1919. g. 11. nov. Torņakalnā ielu cīņās niknā apšaudē K. devās ienaidnieka aizmugurē un piespieda to bēgt, kā rezultātā mūsējie ieguva 12 smagos ložmetējus u.c. trofejas. Kaujā pie Jelgavas kopā ar 13 kareivjiem devās pretinieka aizmugurē, nolaida no sliedēm bermontiešu bruņuvilcienu Jelgavas-Ventspils dzelzceļa un Dobeles šosejas krustojumā, sabojāja telefona līnijas, sagūstīja automašīnu ar munīciju un noturējās iekarotajās pozīcijās līdz papildspēku pienākšanai, tā ievērojami sekmēdams Jelgavas atbrīvošanu.

Atvaļināts 1920. g. 21. dec. Piešķirta jaunsaimn. Bejas pag. Viļukuma muižā Akovinas mājās. Pag. aizsargu nodaļas dalībnieks. Apbalv. ar Francijas Kara medaļu.

Apcietināts 1949. g. 3. febr. Ar PSRS leTK Sevišķās apspriedes lēmumu 1949. g. 6. jūl. notiesāts uz 10 gadiem. Atradies Mordovijas APSR, Dubravlagā. Atbrīvots 1955. g. 31. okt. Atgriezies Bejas pag. Miris 1973. g. 29. dec. Apbedīts Alūksnē.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :