LKOK nr.3/1021

Kripēns, Kārlis

Virsleitnants 1. Latvijas neatkarības rotā.


* 1895. g. 27. oktobrī Stāmerienas pagastā.

+ 1943. g. 8. jūlijā Karlagā. Pēc citām ziņām miris 1942. gadā Noriļskā.

[]

Apbalvots par 1919. g. 16. janvāra cīņu pie Lielauces.

Pakāpeniski paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.

1941. gadā apcietināts, deportēts.

KRIPĒNS KĀRLIS VALDEMĀRS Kārļa dēls
Neatkarības rotas kapteinis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1895. g. 27. okt. Stāmerienā, vēlāk dzīvojis Cēsu apr. Liepas pag. Jaundrākās. Beidzis Cēsu reālskolu, pēc tam studējis RPI inženierzinātnes.

Krievu armijā iesaukts 1916. g. maijā, sept. beidzis praporščiku skolu. Dienējis 143. Dorogobužas kājn. pulkā ložmetēju komandā. Piedalījies kaujās pie Daugavpils. Apbalv. ar Annas ordeņa IV šķ.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 10. dec. piedalījies pirmajās kaujās pret lieliniekiem Kurzemē.

1919. g. 16. janv. pie Lielauces, kad ienaidnieks tuvojās Lielauces pilij, K. ar sev padotajiem sargkareivjiem uzsāka kauju un noturējās, līdz mūsu bataljons izvērsās kaujai, kā rezultātā ienaidnieks tika atsists.

1919. g. apr.-dec. komandanta palīgs Kuldīgā, pēc tam turpinājis dienestu 11. Dobeles kājn. pulkā, 1922. g. paaugst. par kapteini. 1934. g. par pulkvedi-leitnantu. iecelts par bataljona komandieri. 1935. g. beidzis kara akadēmiskos kursus. Apbalv. ar TZO IV šķ., Viestura ordeni. 1936. g. okt. -1939. g. okt. 11. Dobeles kājn. pulka štāba priekšnieks, pēc tam darbinieks Armijas štābā.

1940. g. aug. ieskaitīts 24. teritoriālā korpusa 183. strēln. divīzijā kā kadru daļas priekšnieks. 1941. g. 14. jūn. apcietināts un izsūtīts. Miris 1942. g. Noriļskā.