L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/701: Augusts Krišjānis

LKOK nr.3/701

Krišjānis, Augusts


Kapteinis 4. Valmieras kājnieku pulkā.


* 1896. g. 1. februārī Ventspilī.

+ 1933. g. 18. martā Šveicē, Davosā.

[Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.]

Apbalvots par 1920. g. 6. februāra cīņu pie Krasnojes miesta Latgalē.

Paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.



LKO  TZO 
SVAN  STAN 

KRIŠJĀNIS AUGUSTS Didrika dēls
4. Valmieras kājn. pulka kapteinis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1896. g. 2. febr. Ventspilī. Beidzis reālskolu, sācis studēt Pēterburgas politehniskajā institūtā.

Krievu armijā iestājies 1915. g. aug., 4 mēnešu laikā beidzis Aleksandra karaskolu Maskavā. No 1916. g. marta dienējis 2. Rīgas latv. strēln. bataljonā, vēlākajā pulkā kā tranšeju lielgabalu komandas priekšnieks. Piedalījies Ziemassvētku kaujās, pie Ložmetējkalna un Nāves salā, cīņās Vidzemē. Paaugst. par štabskapitānu, apbalv. ar Annas III, IV šķ., Staņislava III šķ. ordeņiem. Krievu armijā palicis līdz 1918. g. martam.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 23. dec. Liepājā. Ar Kalpaka bataljona Cēsu rotu piedalījies kaujās pret lieliniekiem. 1919. g. 29, janv. pie Skrundas ievainots. Martā bijis sargu rotas komandieris Liepājas jaunformējamos spēkos, pēc tam dažus mēnešus Ventspils pilsētas un apriņķa komandants. No jūn. rotas komandieris 4. Valmieras kājn. pulkā, Bermonta avantūras laikā slimojis un šajās cīņās nav piedalījies. Atgriezies ierindā 1919. g. beigās un piedalījies cīņās Latgalē, par kauju nopelniem 1920. g. paaugst. par pulkvedi-leitnantu.

1920. g. 6. febr., kad pretinieks uzbruka Krasnojes sādžai Latgalē, K. ar savu rotu ar šauteņu un ložmetēju uguni atsita visus ienaidnieka uzbrukumus sādžai un nodarīja tam lielus zaudējumus; 16. febr. ar 15 izlūkiem uzbruka ienaidnieka apturei Kotlarovkas sādžā un, neskatoties uz ienaidnieka pārspēku un spēcīgo uguni, ielauzās šajā sādžā, ieguva ložmetēju un saņēma gūstekņus.

Pēc brīvības cīņām turpinājis dienestu. 1923. g. beidzis virsnieku kursus un palicis tajos par grupas vadītāju. No 1926. g. bataljona komandieris 5. Cēsu kājn. pulkā, pēc tam turpat saimniecības priekšnieks, kādu laiku arī pulka komandiera palīgs. Pulka 10 gadu svētkos apbalv. ar TZO IV šķ. Piešķirta jaunsaimn. Irlavas pag. Miris 1933. g. 18. martā Šveicē, Davosā. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos. (Apbalv. arī brālis Teodors).


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :