LKOK nr.3/91

Krustiņš, Andrejs

Pulkvedis-leitnants, 8. Daugavpils kājnieku pulka komandieris.


* 1884. g. 2. jūlijā Aiviekstes pagastā.

+ Nošauts 1941. g. 16. oktobrī Noriļskā.

[]

Apbalvots par cīņām 1919. g. 3.-10. novembrī Rīgas frontē.

1919. g. 21. novembrī paaugstināts par pulkvedi un 1925. g. 22. jūnijā par ģenerāli. Kurzemes divīzijas komandieris. Bija Sarkanarmijas 24. teritoriālā korpusa 183. divīzijas komandieris, ģenerālmajora dienesta pakāpē.

1941. g. 9. jūnijā NKVD apcietināts. PSRS Augstākās tiesas kara kolēģija 1941. g. 29. jūlijā Maskavā notiesāja uz nāvi.

KRUSTIŅŠ ANDREJS Nikolaja dēls
8. Daugavpils kājn. pulka komandieris, pulkvedis-leitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1884. g. 2. jūl. Aiviekstes pag. Vesetniekos. Beidzis Panevēžas reālskolu.

Iestājies Krievu armijā, 1908. g. beidzis Čugujevas karaskolu un turpinājis dienestu 178. Cēsu kājn. pulkā Liepājā. 1. pasaules kara sākumā ieskaitīts 99. kājn. rezerves bataljonā Penzā. 1916. g. janv. pēc paša vēlēšanās pārnācis uz 6. Tukuma latv. strēln. bataljonu. Piedalījies kaujās pie Frančiem, Ķekavā, pie Mangaļiem un Skangaļiem Tīreļpurvā, Ložmetējkalna, kā arī 1917. g. aug. pie Ikšķiles un Juglas. Sasniedzis apakšpalkavnieka pak. Apbalv. ar daudziem kauju ordeņiem, Jura krustu ar lauriem ieskaitot. Pēdējās kaujās Vidzemē komandējis pulku. Armijai sabrūkot, bijis spiests pulku atstāt, ticis lielinieku vajāts.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. okt., uzņēmies 8. Daugavpils kājn. pulka komandēšanu, varonīgi atsitis pirmos bermontiešu triecienus, pēc Rīgas atbrīvošanas vajājis vāciešus līdz pat Lietuvas robežai. 1919. g. 21. nov. paaugst. par pulkvedi.

Ar LKO III šķ. apbalv, par to. ka 1919. g. 3.-10. nov., komandēdams 8. Daugavpils kājn. pulku, spēcīgā ugunī uzbruka lielā pārspēkā esošam ienaidniekam un, neskatoties uz sīvu pretošanos, sakāva to; caur Skulti un Tiriņmuižu apgāja Torņakalnu no rietumiem un veicināja visas Rīgas atbrīvošanu.

LKO II šķ. piešķirta par to, ka 1919. g. 21. nov. kaujā pie Jelgavas atkal sakāva ienaidnieka pārspēku un apgāja pilsētu no ziemeļrietumiem; mūsu rokas krita bagātīgas trofejas, bet ienaidnieks sāka atkāpties visā frontē.

1920. g. janv.-febr. vadījis savu pulku kaujās Ziemeļlatgalē, veicis sekmīgus uzbrukumus Viļakas, Kupravas un Katlešu virzienā. 1922. g. 1. apr. iecelts par 1. Latgales divīzijas komandiera palīgu.

1925. g. janv. iecelts par 1. Kurzemes divīzijas komandieri. 22. jūn. paaugst. par ģenerāli. Kurzemes apg. garnizona priekšnieks. 1929. g. beidzis kara akadēmiskos kursus. Piešķirta Kalkūnes dārzniecība pie Grīvas. Apbalv. ar TZO II šķ., Lietuvas "Vytis" ordeņa I šķ. 3. pak.

Padomju okupācijas gadā represēts. 1941. g. 9. jūn. arestēts. Piespriests nāvessods. Nošauts 1941. g. 16. okt. Noriļskā.

Papildinformācija:

LK 1939(229): Biogrāfija.

LK 1939(257): Apbalv. ar Viestura ordeņa I šķ.