L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/465: Roberts Lācis

LKOK nr.3/465

Lācis, Roberts


Leitnants Vidzemes divīzijas mīnmetēju rotā.


* 1891. g. 8. novembrī Majoros.

+ 1946. g. 22. februārī Rīgas Jūrmalā.

[]

Apbalvots par 1919. g. 17. novembra cīņu uz Rīgas-Jelgavas šosejas pie Cenas kroga.





LKO 
JURA 

LĀCIS ROBERTS Jāņa dēls
2. Vidzemes divīzijas mīnmetēju rotas leitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1891. g. 8. nov. Majoros gruntnieka ģimenē. Beidzis tirdzniecības skolu. Kantorists, pasta ierēdnis.

Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1914. g., dienējis 201. Poti kājn. pulkā. Piedalījies kaujās Polijā, apbalv. ar Jura krusta III, IV šķ. Smagi ievainots. Pēc izveseļošanās turpinājis dienestu. 1915. g. aug. pēc paša vēlēšanās pārcelts uz 3. Kurzemes latv. strēln. bataljonu, vada komandieris. 1917. g. vasarā nosūtīts uz 5. Maskavas praporščiku skolu. 1919. g. sākumā mobilizēts Sarkanajā armijā, no tās 26. maijā pārgājis pie igauņiem.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 31. maijā, piedalījies kaujās pret bermontiešiem. 11. nov. pa Daugavas ledu pārveda mīnmetējus uz Zaķusalu un ar to uguni būtiski atviegloja Lucavsalas un Pārdaugavas ieņemšanu.

1919. g. 17. nov. pie Cenas kroga uz Rīgas-Jelgavas šosejas, kad ienaidnieka bruņuvilciens izlauzās cauri 6. Rīgas kājn. pulka ķēdēm un radīja vispārēju sajukumu, L., neraugoties uz pretinieka stipro uguni un to, ka mīnmetēju vads nokļuvis ielenkumā, turpināja apšaudīt uzbrūkošo pretinieku, piespieda to atkāpties un atjaunoja agrāko stāvokli; 18. nov. pašaizliedzīgi ar zirgiem izveda mīnmetējus no apšaudes raj.; 29. nov. sadursmē ar ienaidnieka jātniekiem personiski 2 nogalināja, tika ievainots kājā, bet palika ierindā.

Atvaļināts 1920. g. dec. Muitas eksperts Reņģē, pēc tam Mežu departamenta darbinieks, vēlāk gadījuma darbu strādnieks. Dzīvojis Rīgas Jūrmalā, kur Majoros piešķirts apbūves gabals. Miris 1946. g. 22. febr. Rīgas Jūrmalā.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :