L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/576: Jānis Olafs Lapsa

LKOK nr.3/576

Lapsa, Jānis Olafs


Virsleitnants 1. Latvijas neatkarības rotā.


* 1893. g. 7. novembrī Svitenes pagastā.

+ 1952. g. 5. decembrī Magadanas nometnē Osoblagā.

[]

Apbalvots par cīņām 1919. g. 12. martā pie Lašupītes, Aunu kroga, Ducmaņa skolas un Saldus pilsētas.

Pēdējā dienesta pakāpe Pulkvedis-leitnants.

NKVD apcietināts 1940. g. oktobrī. 1941. gadā deportēts.


LKO  VIES 
SVAN 

LAPSA JĀNIS OLAFS Jura dēls
Neatkarības rotas virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1893. g. 7. nov. Svitenes pag. Izglītojies Jelgavas tirdzniecības skolā, pēc tam Rīgā tehniskajos kursos.

Krievu armijā iesaukts 1915. g. rudenī, dienējis 3. rezerves kājn. bataljonā Pēterhofā. 1916. g. maijā beidzis 2. Pēterhofas praporščiku skolu, iedalīts 78. rezerves kājn. pulkā Kazaņā par rotas komandieri. 1916. g. sept. pēc paša vēlēšanās pārcelts uz 5. Zemgales latv. strēln. pulku. Piedalījies Ziemassvētku kaujās, cīņās pie Ložmetējkalna. Apbalv. ar Annas ordeņa IV šķ. 1917. g. kritis vācu gūstā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 30. dec. Rīgā. Virsnieku rezerves rotas rindās piedalījies kaujās kā šīs rotas komandieris. Paaugst. par kapteini.

1919. g. 12. martā pie Lašupītes ienaidnieka ložmetēju krustugunī L. sakārtoja rotu, izsita pretinieku no Aunu kroga un Ducmaņa skolas un ar nelielu grupu brīvprātīgo pēc savas ierosmes ieņēma Saldu, kur guva bagātīgas trofejas.

Piedalījies arī kaujās pie Batariem, Ķemeriem un Slokas. Pēc Rīgas atbrīvošanas cīnījies Latgales frontē. Iecelts par 1. Liepājas kājn. pulka komandiera palīgu. Cīņās pret bermontiešiem bijis pulka komandieris. 1919. g. dec. pārcelts uz 4. Zemgales divīziju. Bataljona komandieris 12. Bauskas kājn. pulkā. Paaugst. par pulkvedi-leitnantu, skaitot no 1920. g. 11. jūn. 1921. g. maijā atvaļināts.

No 1923. g. 10. Cēsu aizsargu pulka 3. bataljona komandieris. 1927. g. iestājies robežsardzes dienestā par grupas priekšnieku Ludzas apr. Vēlāk raj. priekšnieks Ilūkstes robežapsardzības apgabalā, arī 12. Ilūkstes aizsargu pulka 1. bataljona komandieris. Neatkarības pēdējos gados dienējis Zilupes robežapsardzības apg., 1. Dagdas robežsargu bataljona komandieris. Piedalījies pretošanās kustībā pēc padomju okupācijas.

1940. g. okt. apcietināts. 1941. g. deportēts uz Krieviju, PSRS leTK Sevišķā apspriede notiesāja L. uz 8 gadiem. Gājis bojā Osoblaga nometnē Magadanā 1952. g. 5. dec.

Papildinformācija:

LK 1939(257): Apbalv. ar Viestura ordeņa III šķ.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :