L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/573: Aleksandrs Ervīns Lasis-Lass

LKOK nr.3/573

Lasis-Lass, Aleksandrs Ervīns


Virsleitnants 1. Latvijas neatkarības rotā.


* 1894. g. 20. novembrī Kokneses pagastā.

+ 1985. g. 28. janvārī Kalamazoo, MI, ASV.

[Apbedīts Grand Rapids kapos latviešu nodalījumā (MI, ASV)]

Apbalvots par cīņu 1919. g. 12. martā pie Aunu kroga Kurzemē.

Paaugstināts par kapteini. No 1921. gada līdz 1922. g. aprīlim L.k.o, domes sekretārs.



LKO 

LASIS ALEKSANDRS ERVĪNS Pētera dēls
Neatkarības rotas virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1894. g. 20. nov. Koknesē. Izglītojies komercskolā, vēlāk studējis tautsaimn. LU.

Krievu armijā iesaukts 1916. g. martā, dienējis 30. kājn. rezerves bataljonā. 1917. g. sākumā beidzis 6. Maskavas praporščiku skolu, pēc tam ieskaitīts 38. atsevišķajā smagās artilērijas divizionā. Vēlāk komandēts uz virsnieku - jūras aviatoru kursiem Rēvelē, beidzis tos tā paša gada rudenī. 1918. g. sept. no krievu armijas bēdzis uz dzimteni.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 23. nov., kopā ar Neatkarības rotu piedalījies visās kaujās Kurzemē, pie Slokas smagi ievainots. Paaugst. par kapteini, skaitot no 1920. g. janv.

1919. g. 12. martā Kurzemē pie Aunu kroga, kad rotas uzbrukumu apturēja ārkārtīgi spēcīga ložmetēju uguns, L. kopā ar 1 kareivi no smagā ložmetēja apšaudīja ienaidnieka spārnu, piespieda pretinieku atkāpties, tā dodams iespēju mūsu spēkiem virzīties uz priekšu. Tajā pašā dienā kritiskā brīdī pie Lašupītes L. atņēma ienaidniekam ložmetēju un atklāja no tā uguni, iedvesmodams pārējos biedrus cīņai; 15. apr. nakts kaujā pie Slokas, smagi ievainots pašā cīņas sākumā, palika savā vietā vairāk nekā 3 stundas līdz ienaidnieka uzbrukuma atsišanai.

1919. g. 4. nov. Liepājā piekomandēts Lielbritānijas politiskajai misijai. Pildīja šo uzdevumu līdz 1920. g. jūn., tad pārcelts uz Armijas virspavēlnieka štāba informācijas nodaļu.

Atvaļināts 1921. g. 11. maijā. No 1920. g. beigām līdz 1922. g. 1. apr. domes sekretārs. Vēlāk kādu laiku Iekšlietu ministrijas dienestā, pēc tam lauksaimnieks Viskaļu pag. Dzeņu mājās. Aktīvs sabiedrisks darbinieks, bijis 5. Rīgas aizsargu pulka rotas komandieris, pēc tam vada komandieris aizsargu aviācijas eskadriļā.

1940-1941. g. represēts (dēls - aviācijas virsnieks - deportēts uz Sibīriju). Vācu okupācijas laikā darba dienestā.

Pēc Vācijas kapitulācijas dzīvojis Čehoslovakijā līdz 1949. g., kad arestēts, ievietots politisko emigrantu nometnē līdz repatriācijai. Izbēdzis un nokļuvis Rietumvācijā. No turienes emigrējis uz Beļģu Kongo, kur 9 gadus strādājis kokapstrādes uzņēmumā džungļos. 1960. g. atgriezies Eiropā. 1961. g. izceļojis uz ASV. Miris 1985. g. 28. janv. Kalamazū.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :