LKOK nr.3/743

Lauberts, Jēkabs

Seržants 1. (4.) Valmieras kājnieku pulkā.


* 1896. g. 28. februārī Jērcēnu pagastā.

+ 1944. g. 16. februārī Irkutskas apg.

[]

Apbalvots par darbību 1919. g. 17. aprīlī, saspridzinot tiltu pār Melnupi, un rīcību pie Saaru muižas.

Paaugstināts par virsseržantu un 1920. gadā par leitnantu.

1941. g. 14. jūnijā deportēts.

LAUBERTS JĒKABS Miķeļa dēls
1. (4.) Valmieras kājn. pulka seržants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1896. g. 28. febr. Jērcēnu pag. lauksaimnieka ģimenē. Beidzis Jelgavas lauksaimn. skolu. Zemkopis.

1915. g. brīvprātīgi iestājies 3. Kurzemes latv. strēln. bataljonā. Piedalījies kaujās, apbalv. ar Jura medaļu, sasniedzis vecākā unteroficiera pak.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 20. martā Rūjienā. Valmieras kājn. pulka sastāvā piedalījies visās brīvības cīņu kaujās. 1920. g. paaugst. par leitnantu.

1919. g. 17. apr. Ziemelvidzemē L. kopā ar seržantu Pumpīti uzspridzināja tiltu pār Melnupi; 19. apr., kad mūsu rotas stiprā artilērijas apšaudē sāka atkāpties no pozīcijām pie Sāru muižas, ar enerģisku rīcību tās apturēja un sakārtoja, tā sekmēdams pozīciju noturēšanu.

Atvaļināts 1922. g. 7. martā, līdz dec. dienējis robežpolicijā Valmieras apr., pēc tam zemkopis tēva mājās Jērcēnu pag. Lejaskančos. 1925. g. atgriezies robežsardzes dienestā. Posteņa priekšnieks Ludzas, pēc tam Ilūkstes apr., vēlāk grupas priekšnieks. 1936. g. vada komandieris Robežsargu brigādes 3. Jaunlatgales bataljonā. Apbalv. ar TZO 2. pak. godazīmi, Aizsargu Nopelnu krustu par nopelniem aizsargu organizācijas darbā (bijis rotas komandieris 12. Ilūkstes aizsargu pulkā).

Apcietināts 1941. g. 14. jūn. un deportēts uz Krieviju. 1942. g. 5. sept. PSRS leTK Sevišķā apspriede piesprieda L. brīvības atņemšanu uz 10 gadiem un ieslodzījumu labošanas darbu nometnēs (KPFSR KK 58-1). Miris 1944. g. 16. febr. Irkutskas apg.