L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/503: Valdemārs Leimanis

LKOK nr.3/503

Leimanis, Valdemārs


Kapteinis 5. Cēsu kājnieku pulkā.


* 1895. g. 3. jūnijā Cēsupils pagastā.

+ 1930. g. 30. jūnijā Poleščinā, Latgalē, nelaimes gadījumā.

[Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.]

Apbalvots par 1920. g. 13. jūnija nakts izlūku gājienu ienaidnieka aizmugurē un cīņu pie Gorbunovas ciema Zilupes rajonā.





LKO 

LEIMANIS VOLDEMĀRS Kārļa dēls
5. Cēsu kājn. pulka kapteinis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1895. g. 3. jūn. Cēsīs. Izglītojies vietējā pilsētas skolā. Kā eksternis izturējis eksāmenu par reālskolas 6 klasēm, izglītojies P. Dzeņa mērnieku kursos Rīgā un darbojies kā mērnieks Cēsu apr., pēc tam Permas zemes ierīcības komitejā.

Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1915. g. aug., ieskaitīts 107. rezerves pulkā. okt. pārnācis uz latv. strēln. formējumiem, ieskaitīts 8. Valmieras latv. strēln. bataljonā. 1916. g. okt. beidzis Gori praporščiku skolu Kaukāzā. No turienes komandēts uz Rezerves latv. strēln. pulku. 1917. g. febr. pārcelts uz 1. Daugavgrīvas latv. strēln. pulku, kurā palicis līdz okt. apvērsumam. Vēlāk Krievijā arestēts, bet izbēdzis no cietuma un 1918. g. okt. atgriezies Cēsīs.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 18. nov., piedalījies Cēsu rotas organizēšanā un pirmajās kaujās pie Ventas. Vēlāk piekomandēts Apsardzības ministrijai. Pēc vācu puča Liepājā, lai izvairītos no vajāšanas, norīkots uz Ziemeļlatvijas brigādi. Sākotnēji rotas komandieris, pēc tam pulka adjutants. Piedalījies cīņās pret vāciešiem pie Juglas, pret bermontiešiem un 1920. g, Latgale.

1920. g. naktī uz 13. jūn. Latgale brīvprātīgi piedalījies lielākā izlūkgājienā ienaidnieka aizmugurē. Kad mūsu izlūki netālu no Zilupes pie Gorbunovas sādžas iekļuva niknā apšaudē un apstājās, L. metās triecienā, aizrāva kareivjus sev līdzi un izsita ienaidniekus no pozīcijām, kurās tie pameta ložmetēju. Vajādami ienaidniekus, izlūki pie Miehovas un Jakušovas sādžām ieguva pretinieka lielgabalus, saņēma 2 smagos ložmetējus u. c. trofejas.

Pēc brīvības cīņām turpinājis dienestu kā pulka adjutants, mīnmetēju komandas priekšnieks. 1922. g. pārcelts uz 7. Siguldas kājn. pulku. 1925. g. 29. janv. pēc paša lūguma atvaļināts. 1926. g. iestājies robežpolicijas dienestā, bijis grupas priekšnieks Dagdas apg. Miris 1930. g. 30. jūn. Poleščinā nelaimes gadījumā. Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :