L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/759: Alfrēds Lejnieks

LKOK nr.3/759

Lejnieks, Alfrēds


Leitnants Kurzemes izlūku bataljonā.


* 1893. g. 10. maijā Liepājā.

+ 1943. g. 30. oktobrī izsūtījumā. Vieta nav zināma.

[]

Apbalvots par 1919. g. 18. un 19. oktobra cīņām pie Jaunjelgavas.



1941. gadā deportēts.


LKO 
JURA 

LEJNIEKS ALFRĒDS Pētera dēls
Kurzemes izlūku bataljona leitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1893. g. 17. dec. Liepājā. Izglītojies Rīgas pilsētas Suvorova skolā.

Krievu armijā iesaukts 1914. g. sept., beidzis jātnieku kursus Frīdrihshamā Somijā, iedalīts 1. Donas kazaku pulkā kā jaunākais uradņiks. Piedalījies kaujās Austrumprūsijā pie Mazuru ezeriem. Apbalv. ar 2 Jura krustiem. 1915. g. janv. ievainots. Pēc izveseļošanās pārcelts uz 2. Donas kazaku pulku, podhorunžijs, vada komandieris. Piedalījies cīņās pie Varšavas, līdz ievainots otrreiz. Apbalv. arī ar Jura krusta I, II šķ., Jura medaļas visām 4 šķ. 1916. g. martā Daugavpils frontē ievainots trešoreiz, kritis vācu gūstā. 1918. g. nov. no gūsta izbēdzis. Pleskavā iestājies ģenerāļa Bulaka-Balahoviča karaspēkā, cīnījies Peipusa ezera raj. pret lieliniekiem, vēlreiz ievainots.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 1. apr., kopā ar 40 sava vada jātniekiem pievienodamies mūsējiem Tērbatā, iedalīts rotmistra Jurkas eskadronā. Piedalījies visās Ziemeļvidzemes atbrīvošanas kaujās, cīņās pie Cēsīm pret landesvēru, pēc tam lielinieku vajāšanā līdz Līvāniem. Bermontiādes dienās cīnījies pie Jaunjelgavas kā Kurzemes izlūku bataljona jātnieku komandas priekšnieks, līdz 27. okt. ticis kontuzēts un evakuēts uz aizmuguri.

1919. g. 18. un 19. okt. pie Jaunjelgavas, kurai uzbruka vācu rotmistra Jenas grupa, L. stiprā artilērijas un ložmetēju ugunī turējās līdz pēdējai iespējai, 7 reizes atsita uzbrucēju ķēdes, sagādādams bermontiešiem smagus zaudējumus un veicinādams Jaunjelgavas noturēšanu.

Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām Jātnieku pulkā.

Atvaļināts 1923. g. 1. apr., tā paša gada maijā iestājies robežsargos, posteņa uzraugs Zilupes iecirknī. No 1924. g. beigām nodaļas uzraugs Rīgas Jūrmalas policijā. No 1927. g. raj. uzraugs Rīgas prefektūras 3. iecirknī. Apbalv. ar Igaunijas Atbrīvošanas Kara piemiņas zīmi, kādu Polijas ordeni. Piešķirta jaunsaimn. Kurcuma pag. Laukežu muižā.

1941. g. deportēts uz Krieviju. Miris 1943. g. 30. okt.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :