L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/428: Tālivaldis Lepše

LKOK nr.3/428

Lepše, Tālivaldis


Leitnants Latgales partizānu pulkā.


* 1896. g. 20. decembrī Bauskas pagastā.

+ Nošauts 1941. g. 22. jūnijā.

[Apbedīts Ādažu kapos (pārbedīts Meža kapos).]

Apbalvots par 1920. g. 2. februāra kaujām, ieņemot Sķeržņevas, Jeremešķu, Petrušovas un Gošņevas ciemus Latgalē.

1920. g. 11. februārī paaugstināts par virsleitnantu.

1941. gadā NKVD apcietināts Kuldīgā. 1941. g. jūlijā pēc vācu ienākšanas atrasts nošauts pie Baltezera. Apbedīts Garnizona kapos Rīgā. Pēc citām ziņām Ādažu kapos.


LKO  TZO  AIZX 
JURA 

LEPŠE TĀLIVALDIS Nikolaja dēls
Latgales partizānu pulka leitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1896. g. 20. dec. Bauskas pag, Lepšās lauksaimnieka ģimenē. Izglītojies komercskolā Rīgā.

1915. g. 8. aug. brīvprātīgi iestājies 1. Daugavgrīvas latv. strēln. bataljonā. Piedalījies daudzās strēln. cīņās, palikdams ierindā līdz 1917. g. apr. Apbalv. ar 2 Jura medaļām. 1917. g. 31. aug. beidzis Gatčinas praporščiku skolu, pēc tam dienējis Rezerves latv. strēln. pulkā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 22. apr. 7. Bauskas latv. strēln. bataljonā, kas vēlāk ieskaitīts 3. Jelgavas kājn. pulkā. Tā paša gada dec. pārcelts uz Latgales partizānu pulku, rotas komandieris. Par kauju nopelniem pie Kārsavas un Malnavas paaugst. par virsleitnantu.

1920. g. 2. febr. Latgalē zem spēcīgas ienaidnieka ložmetēju un šauteņu uguns L. savas rotas priekšgalā metās pārdrošā uzbrukumā, salauza ienaidnieka pretestību un ieņēma Skeržņevas, Jeremešku, Petrušonu un Gašņeva ciemus. 3. febr. arī Garbatišku un Lomašu ciemus, tā sekmēdams pulka uzdevumu izpildi.

Pēc paša vēlēšanās atvaļināts 1922. g. 5. janv., 8. martā stājies dienestā Bauskas apr. robežpolicijā, kur dienējis līdz 1924. g. 1. apr. No 1922. g. darbojies 13. Bauskas aizsargu pulkā kā pulka adjutants, pēc tam pulka komandieris. 1928. g. jūn. iecelts par 14. Kuldīgas aizsargu pulka instruktoru un pulka komandiera palīgu. 1937. g. Kuldīgas 2. policijas iecirkņa priekšnieks, dzīvojis Kuldīgā. Apbalv. ar TZO V šķ., Aizsargu Nopelnu krustu. Jaunsaimn. Ozolmuižā pie Jelgavas pārdevis.

Padomju okupācijas laikā arestēts Kuldīgā. LPSR Augstākā tiesa 1941. g. 22. maijā piesprieda L. nāvessodu. 1941. g. 22. jūn. nošauts Baltezerā. 1941. g. 23. jūl. apbedīts Ādažu kapos (pārbedīts Meža kapos).

Papildinformācija:

T 1941(31, 54): Nāves paziņojumi.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :