LKOK nr.3/1117

Līcis, Jānis Mārtiņa dēls

Leitnants 6. Rīgas kājnieku pulkā.


* 1893. g. 11. jūlijā Katlakalna pagastā (1893. g. 24. augus tā Lielstraupes pagastā).

+ 1968. g. 11. oktobrī Rīgā, nelaimes gadījumā.

[]

Apbalvots par nakts uzbrukumu 1919. g. no 4. uz 5. novembri Dāmes muižai.



1945. gadā apcietināts un izsūtīts uz Krasnojarskas apgabalu. Atgriezās Latvijā.

LĪCIS JĀNIS Mārtiņa (Mārča) dēls
6. Rīgas kājn. pulka leitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1893. g. 24. jūl. Katlakalna pag. Kā eksternis beidzis Novgorodas ģimnāziju.

Krievu armijā iesaukts 1914. g. okt., dienējis 1. gvardes kavalērijas pulkā, piedalījies kaujās pret austriešiem un vāciešiem. 1917. g. sept. paaugst. par praporščiku. Dienestā palicis līdz 1918. g. 22. febr. Apbalv. ar Jura krusta III, IV šķ.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. maijā, piedalījies cīņās pret bermontiešiem, kaujā par Pārdaugavu ievainots galvā.

1919. g. 4-5. nov. nakti uzbrukumā Dammes muižai pie Rīgas L. ar savu vadu, neskatoties uz stipro apšaudi, apgāja muižu no labā spārna un atklāja pa to koncentrētu apšaudi, kā rezultātā ienaidnieks bija spiests savus nocietinājumus atstāt. Tas deva iespēju tālākā triecienā iekarot Anniņmuižu.

1919. g. beigās nozīmēts par sakaru virsnieku pie Lietuvas armijas Palangā. 1920. g. nov. iecelts par Krāslavas komandantu.

1921. g. jūn. iecelts par Daugavpils dzelzceļa komandantu un paaugst. par virsleitnantu.

1922. g. apr. pārcelts par sakaru priekšnieku 1. jātnieku pulkā. 1925. g. beidzis virsnieku kursus, paaugst. par kapteini. 1928. g. beidzis Saumuras jātnieku skolu Francijā. No 1931. g. sept. eskadrona komandieris 3. Latgales divīzijā. 1935. g. paaugst. par pulkvedi-leitnantu. Rēzeknes kara apr. priekšnieks. Apbalv. ar TZO IV šķ, Aizsargu Nopelnu krustu, Lietuvas Neatkarības medaļu. No 1940. g. marta Kara ministrijas Armijas štāba intendanta kancelejas priekšnieks.

Atvaļināts 1940. g. 13. dec. Pēc tam strādājis Rīgas linu trestā. 1941. g. aug. - 1942. g. okt. fabrikas "Rīgas vate" saimn. pārzinis. Pēc tam līdz 1944. g. LU students. No 1944. g. beigām līdz 1945. g. sākumam namu pārvaldnieks Rīgā.

Apcietināts 1945. g. 6. janv. 1946. g. 10. jūn. PSRS leTK Sevišķā apspriede notiesāja L. uz 4 gadiem. Atradies nometnē Krasnojarskas apg.

Atbrīvots 1949. g. 6. janv. Dzīvojis Rīgā. strādājis fabrikā "Sarkanais kvadrāts", arī Līgatnes papīrfabrikā, vulkanizators. Miris 1968. g. 11. okt. nelaimes gadījumā.