LKOK nr.3/294

Liepiņš, Jānis Pētera dēls

Pulkvedis-leitnants 4. Valmieras kājnieku pulkā.


* 1894. g. 30. janvārī Ēveles pagastā.

+ Nošauts 1942. g. 30. aprīlī Saratovā.

[]

Apbalvots par 1919. g. 16. un 17. novembra cīņām Bauskas rajonā un par Bauskas ieņemšanu.

1927. g. 22. jūnijā paaugstināts par pulkvedi un 1940. g. 30. jūlijā par ģenerāli. Bija Sarkanarmijas 24. teritoriālā korpusa 181. divīzijas komandieris ģenerālmajora dienesta pakāpē.

1941. g. 14. jūnijā nosūtīts uz kursiem Maskavā, kur NKVD apcietināts. PSRS Augstākā kara kolēģija 1942. g. 10. martā notiesāja uz nāvi.

LIEPIŅŠ JĀNIS Pētera dēls
4. Valmieras kājn. pulka pulkvedis-leit-nants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1894. g. 30. janv. Ēveles pag. Dēļos dzelzceļa ierēdņa ģimenē. Beidzis draudzes skolu, tehnisko skolu Rēvelē. Tehniķis Krievu-Baltijas kuģu būvētavā Rēvelē.

Krievu armijā iestājies 1914. g. 29. aug., 1915. g. janv. beidzis Oranienbaumas praporšciku skolu, kopā ar 50. Sibīrijas strēln. pulku nosūtīts uz Austrijas fronti. Piedalījies kaujās Galīcijā, vēlāk Zemgalē no Vecauces līdz Codei, aizturot vāciešu uzbrukumu. 1915. g. aug. pārgājis uz 2. Rīgas latv. strēln. bataljonu, kurā ieradies kā pirmais virsnieks. Piedalījies daudzās kaujās, sasniedzis štabskapitāna pak. Apbalv. ar Annas III, IV šķ., Staņislava II, III šķ. ordeņiem. 1917. g. jūn. pārcelts uz kādu krievu pulku. 1918. g. sākumā iestājies franču armijas dienestā Krievijas ziemeļos. Tai aizbraucot, palicis Murmanskā un kādu laiku dienējis Sarkanajā armijā latv. pulkos. 1919. g. janv. pārbēdzis pie igauņiem, ievietots gūstekņu nometnē.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 23. febr. 1. Valmieras kājn. pulkā, rotas, no 1. apr. bataljona komandieris. Piedalījies daudzās kaujās Ziemeļvidzemē, par nopelniem šajās cīņās vēlāk paaugst. par pulkvedi-leitnantu. Okt. ar savu bataljonu cīnījies pret bermontiešiem. Atsitis uzbrukumu Jaunjelgavas raj. 16. nov. iecelts par pulka komandiera palīgu.

1919. g. 16. nov., personiski vadīdams kaujas grupu, L. pēc sīvas kaujas ieņēma Vecsauli un citus punktus Bauskas virzienā, otrā dienā straujā triecienā iekaroja Bausku, kur kā trofejas ieguva apmēram 10 ložmetējus, smagās automašīnas, munīciju u.c. karamateriālus. Ar šo panākumu apdraudēja ienaidnieka atkāpšanās ceļu uz Lietuvu un sekmēja mūsu spēku karadarbību Lielupes baseinā.

Svarīgu uzvaru L. izcīnīja arī 1919. g. 19. okt. pie Jaunjelgavas, kur ar savu bataljonu atsita vairākus ienaidnieka pārspēka triecienus un radīja tam ievērojamus zaudējumus - kaujas laukā palika vairāki simti ievainoto un kritušo, to starpā arī grupējuma komandieris majors Jena; noturēja stratēģiski svarīgos Daugavas tiltu nocietinājumus, neļaudams ienaidniekam nokļūt Rīgas aizstāvju aizmugurē.

1919. g. dec. pārvietots uz 5. Cēsu kājn. pulku. Vadījis to Latgales atbrīvošanas cīņās. 1921. g. aug. pārcelts uz 8. Daugavpils kājn. pulku bataljona komandiera amatā. 1925. g. 3. jūl. iecelts par pulka komandiera palīgu. 1929. g. beidzis kara akadēmiskos kursus. 1927. g. 22. jūn. paaugst. par pulkvedi. Apbalv. ar TZO III šķ., Viestura ordeni. Piešķirta jaunsaimn. Raiskuma pag. Auciema muižā. Pārcelts uz 9. Rēzeknes kājn. pulku komandiera amatā. Neatkarības pēdējos gados ģenerālis, 2. Vidzemes divīzijas komandieris. Palicis armijā arī 1940.-1941. g., 24. teritoriālā korpusa 181. strēln. divīzijas komandieris.

1941. g. jūn. nosūtīts "kursos" uz Maskavu, kur apcietināts. 1942. g. 10. martā PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija piesprieda L. nāvessodu. Nošauts 1942. g. 30. apr. Saratovā. (Apbalv. arī brālis Kārlis).

Papildinformācija:

LK 1939(117): Apbalvots ar Viestura ordeņa II šķ.

LK 1939(194):