L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/1038: Kārlis Liepiņš

LKOK nr.3/1038

Liepiņš, Kārlis


Kareivis 1. (4.) Valmieras kājnieku pulkā.


* 1901. g. 30. maijā Valkā.

+ 1959. g. 24. maijā

[Apbedīts Libertijas luterāņu kapos, Ņujorkas štatā.]

Apbalvots par 1919. g. 1. aprīļa cīņu Vidzemē.

Pēc brīvības cīņām palika armijā. Sasniedza virsnieka vietnieka dienesta pakāpi.



LKO 

LIEPIŅŠ KĀRLIS Pētera dēls
1. (4.) Valmieras kājn. pulka kareivis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1901. g. 30. maijā Valkā. Mācījies pilsētas skolā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 18. martā, piedalījies kaujās pret lieliniekiem Ziemeļvidzemē, kā arī citās Valmieras kājn. pulka cīņās.

1919. g. 1. apr. Alūksnes tuvumā, Māriņkalna muižā, kad ienaidnieks apgāja mūsējos un piepeši ielauzās šajā muižā, L. ar dažiem viņam padotiem kareivjiem atklāja uguni pa simtkārtīgā pārspēkā esošu pretinieku un radīja tam ievērojamus zaudējumus: pats tika smagi ievainots, tomēr turpināja kauju, līdz tika ar laižu sitieniem pieveikts un bezsamaņas stāvoklī sagūstīts. Ar savu drosmi deva iespēju mūsu rotai atkāpties, sakārtoties un izvairīties no sagrāves.

Izbēdzis no gūsta 1919. g. dec., atgriezies armijā un palicis tajā arī pēc brīvības cīņām. Neatkarības pēdējos gados virsnieka vietnieks Armijas štāba bataljonā Rīgā. Piešķirta jaunsaimn. Ropažu pag. Zaķumuižā. Atvaļināts 1940. gada 3. decembrī.

Otrā pasaules kara laikā strādājis Rīgā, viesnīcu administrācijā, arī kārtības dienestā.

1944. gadā kopā ar ģimeni devies trimdā uz Vāciju. Pēc kara dzīvojis Fišbahas bēgļu nometnē. 1946. gada novembrī iestājies ASV (USAREUR) sardžu dienestā. Piedalījies Nirnbergas prāvā apsūdzēto apsardzē.

1951. gadā kopā ar ģimeni izceļojis uz ASV. Dzīvojis Ņujorkas tuvumā, strādājis Ņujorkas ūdenskrātuves un autoceļu būvniecībā. Miris 1959. gada 24. maijā. Apbedīts Libertijas luterāņu kapos. (Apbalv. arī brālis Jānis).


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :