L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/1136: Aleksandrs Loevings-Lēvings

LKOK nr.3/1136

Loevings-Lēvings, Aleksandrs


Kapteinis Latviešu atsevišķā jātnieku nodaļā.


* 1894. g. 16. maijā Kuldīgā.

+ 1975. g. 18. februārī Delmenhorst, Vācijā.

[Apbedīts Eslingenes kapsētā.]

Apbalvots par izlūku gājieniem 1919. g. februārī pie Lēnas muižas un Ventas.





LKO 
SVAN  STAN  VLAD 

LOEVINGS (LOEVING) ALEKSANDRS
1. kavalērijas diviziona komandieris, kapteinis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1894. g. 17. maijā Kuldīgā, zviedrs. Vidusskolas izglītība.

1914. g. aug. iestājies Viļņas karaskolā, tā paša gada sept. pārcelts uz Nikolaja kavalērijas skolu, ko beidzis 1915. g. febr. Dienējis 2. Petrogradas kavalērijas robežsargu divīzijā kā sotņas un robežsardzes iecirkņa priekšnieks. Sasniedzis poručika pak. Apbalv. ar Annas IV šķ., Staņislava III šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem. Demobilizēts 1918. g.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918.g. 28. nov., iecelts par 1. kavalērijas diviziona komandieri.

1919. g. 24. maijā kaujā pie Carnikavas muižas L., neskatoties uz ienaidnieka pārspēku un stipro uguni, ar savu divizionu apgāja ienaidnieka spārnu, ar negaidītu triecienu izraisīja apjukumu un piespieda lieliniekus atkāpties, atstājot gūstekņus un trofejas.

1919. g. okt. iecelts par Partizānu eskadrona komandieri. 1920. g. maijā - 1921. g. militārā atašeja palīgs Polijā.

Atvaļināts 1921. g. 24. maijā. Pārgājis Iekšlietu ministrijas dienestā, robežsardzes revidents. Vēlāk ārštata kontrolieris Finansu ministrijā.

1925. g. devies uz Āfriku. 1931. g. atgriezies Latvijā, kur piešķirta jaunsaimn. Tumes pag. Jaunsātu muižā. 1933-1935. g. atkal aizceļojis uz Ziemeļāfriku. Pēc atgriešanās dienējis Armijas štābā.

Lai glābtos no apcietināšanas, 1941. g. emigrējis uz Vāciju. 2. pasaules kara laikā dienestā vācu armijā kā sevišķu uzdevumu virsnieks Melnās jūras flotē. 1943. g. pārcelts uz latv. leģionu, kur dienējis kā sakaru virsnieks. Kara beigas sagaidījis Vācijā, kur 10 gadus aizvadījis bēgļu nometnē. Mūža novakarē dzīvojis veco ļaužu mītnē Delmenhorstā, kur 1975. g. 10. febr. miris. Apbedīts Eslingenes kapsētā.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :