L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija



Mums pašlaik nav šī Lāčplēša attēls ...

LKOK nr.3/1302

Maydell, Arnold


Virsleitnants 13. Tukuma kājnieku pulkā.


* 1884. g. 15. jūlijā Kaveru muižā pie Oberpalen, Igaunijā (vācu tautības).

+ 1944. g., vai velāk

[Citu ziņu nav.]

Apbalvots par izlūkošanu un uzbrukumu 1919. g. 3. novembrī Spriču (Spritšu) ciemam.

1939. g. decembrī repatriējās uz Vāciju. 1945.g. apcietināts Erfurt (Padomju Savienības zonā) Vācijā. No tā laika pazudis bez vēsts.



LKO 
SVAN  STAN 

MAIDELIS ARNOLDS Viktora dēls
13. Tukuma kājn. pulka virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1922. gadā

Dzimis 1884. g. 15. aug. Igaunijā, vācietis. Beidzis RPI Arhitektūras fakultāti, inženieris arhitekts,

Krievu armijā iesaukts 1906. g., dienējis 3. huzāru Jeļizavetgradas pulkā, sasniedzis praporščika pak. 1914. g. iesaukts atkārtoti, rotas komandieris 1. zirgu dzelzceļa parka brigādē. 1915. g. janv. pārcelts uz 16. huzāru Irkutskas pulku. Piedalījies kaujās Austrumprūsijā, paaugst. par kornetu. No 1915. g. beigām nocietināšanas darbu vadītājs dažādās frontēs. Apbalv. ar Staņislava II, III šķ., Annas III, IV šķ. ordeņiem, stādīts priekšā apbalvošanai ar Annas ordeņa II šķ.

1918. g. 28. nov. brīvprātīgi iestājies landesvērā, piedalījies kaujās pret lieliniekiem Vidzemē un Kurzemē, ievainots. Pēc armijas pārformēšanas iedalīts 13. Tukuma kājn. pulkā, cīnījies Latgalē.

1919. g. 3. nov. Latgalē Spriču sādžas raj. M. kopā ar 20 kareivjiem pēkšņā uzbrukumā sagūstīja ienaidnieka lauksardzi, ieguva svarīgu informāciju par pretinieka izvietojumu un pēc tam ar kauju sādžu ieņēma, sagūstīja visu tur atrodošos rotu. Pēc tam atsita lielinieku pretuzbrukumu un atgriezās pie savējiem.

1920. g. 11. martā kā inženieris arhitekts piekomandēts Zemkopības ministrijas Mērniecības daļas Meliorācijas pārvaldei. Šajā darbā līdz 1928. g. Dzīvojis Rīgā, piešķirta jaunsaimn. Rembates pag. Ķeguma muižā.

1939. g. 5. dec. repatriējies uz Vāciju. 1945. gadā atradies Vācijā, padomju okupācijas zonā. Erfurtē apcietināts un pazudis bez vēsts.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :